Akadēmiskais centrs
Tiek prognozēts, ka straujā tehnoloģiju attīstība strauji mainīs veidu kā mēs dzīvojam un strādājam. Virkni profesiju pazudīs, bet to vietā strauji radīsies tādas, kas vēl pašlaik neeksistē. Tiek lēsts, ka pēc pieciem gadiem vairs nebūs aktuālas vismaz trešdaļa prasmju, kas svarīgas pašlaik, 2016. gadā. Kādas ir prasmes, ko jāsāk apgūt jau šodien, lai būtu konkurētspējīgs 2020. gadā? Bet pats galvenais - kas slēpjas aiz katras no šīm prasmēm un kādas tehnikas pielietot, lai tās apgūtu un trenētu?
TOP10 prasmes 2020
1.Kompleksa problēmu risināšana - spēja saprast cēloņsakarības un kopsakarības, un izmantot tās sarežģītu jautājumu risināšanā.
Veidi kā to apgūt ir vismaz divi – spēļu spēlēšana un programmēšana, katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Abas lietas palīdz meklēt un atrast kopsakarības, vienojošos elementus starp sākotnēji savā starpā it kā nesaistītām lietām. Tieši iemaņas redzēt visus jautājuma aspektus un dimensijas ir svarīgas meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.
2.Kritiskā domāšana – spēja nošķirt faktus no viedokļiem, analizēt argumentus un izdarīt secinājumus.
Teiciens – ir viens pareizais viedoklis, un tas ir mans – nav radies tāpat vien. Cilvēki ir tendēti vispārināt savu personīgo viedokli, tāpēc savā dzīvē neapzināti meklējam avotus, kas apstiprina viņu nekļūdīgumu. Tāpēc, lai neiekristu “paštaisnuma slazdos”, jau no mazotnes un visā dzīves laikā ir svarīgi apzināti iepazīties ar atšķirīgiem viedokļiem, īpaši svarīgi ir izzināt tos, kas ir pretēji mūsu uzskatiem. Ne velti gan rakstot sacerējumu skolā, studiju darbu vai veidojot materiālu masu medijā, mūs skolotāji aicina iepazīties ar vismaz trijiem atšķirīgiem viedokļiem vai teorijām par doto tematu. Tas trenē ne tikai spēju uzklausīt, formulēt un argumentēt savu viedokli, bet arī būtiski paplašina redzesloku un padara saskarsmi ar līdzcilvēkiem daudz patīkamāku.
3.Kreativitāte – spēja pilnveidot.
Prasme, kas automātiski tiek piedēvēta radošo industriju pārstāvjiem un izslēgta kā nevajadzīga eksakto nozaru speciālistiem. Patiesībā kreatvitāte nav nekas cits, kā spēja nemitīgi pilnveidot jebkuru procesu. Un katrā jomā ir procesi, ko varam uzlabot, padarīt tos vieglākus vai tieši pretēji - interesantākus. Alberts Einšteins ir teicis: “Neprāts ir tas, ka tu turpini darīt to pašu, taču sagaidīt gribi citu rezultātu”. Tāpēc katru dienu mēs savā darbā, mācībās vai ikdienas darbos varam atrast lietas, ko darīt, ja ne labāk, tad savādāk, jo tas ir vienīgais veids kā iegūt citu rezultātu.
4.Cilvēku vadīšana – spēja noteikt mērķus, aizraut un motivēt darbam, sasniegt rezultātus.
Prasme, kas netiek iegūta automātiski līdz ar vadītāja amatu, ja vien ar cilvēku vadīšanu mēs nesaprotam bezierunu pakļaušanos un administratīvās vai kādas citas varas izmantošanu. Mums jāmācās saprast, ka neapstrīdamu autoritāšu laiks ir pagājis. Īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ir tendēti ne tikai uz mērķu sasniegšanu, bet arī procesu. Tāpēc nākotnes vadītājiem būs jāspēj aizraut ne tikai ar lielām idejām, bet arī jānodrošina darbinieku motivācija visa procesa gaitā, vienlaikus panākot arī konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu.
5.Sadarbība ar citiem – spēja mijiedarboties un veidot pozitīvu sadarbības pieredzi ar citiem cilvēkiem.
Ļoti svarīga prasme, kas noteikti vieglāk padosies cilvēkiem, kas dabiski izjūt empātiju pret apkārtējiem un pasauli kopumā. Sadarbība ideālā formā ir “win win situācija” nevis kompromiss. Tas nozīmē maksimizēt ieguvumus visām pusēm jeb meklēt izdevīgumu cita cilvēka vietā. Lielisks sadarbības treniņš ir visa veida brīvprātīgo darbs, kas liek nolikt malā savu ego un sadarboties ar citiem kopīga mērķa vārdā. Mācības jāsāk jau no mazotnes un to darīt iespējas ir visplašākās – iegādājaties mājdzīvnieku, piedalieties vides sakopšanas talkās, piedalieties kādas konferences vai sporta pasākuma organizēšanā…Katrs var atrast sev tīkamāko nodarbi vai tieši pretēji – izaicināt sevi paveikt kaut ko līdz šim neierastu.
6.Emocionālā inteliģence – spēja nodalīt cilvēku no viņa viedokļa un rīcības, cieņpilna attieksme pret atšķirīgo.
Prasme, kas nepieciešama, lai sekmīgi sadarbotos ar citiem. Tās pamatā ir vērība – spēja nolasīt un saprast citu domas, rīcības motīvus. Nereti mēdz teikt, ka tā ir spēja saprast neverbālo komunikāciju jeb vārdos nepateikto. Reizē tas ir arī elastīgums – spēja pielāgoties dažādām pārmaiņām, tādejādi vairojot cilvēka stresa noturību un spēju adekvāti rīkoties arī nestandarta situācijās. Lai trenētu emocionālo inteliģenci, palīdzēs visi uztveres noturības un vērības treniņi, kas pielīdzināmi fiziskajiem treniņam sporta zālē, tikai šajās nodarbībās tiek trenēts mūsu prāts.
7.Spriedumi un lēmumu pieņemšana – prioritāšu un vērtību apzināšana.
Nereti cilvēkiem lēmumu pieņemšanu apgrūtina fakts, ka viņi nav noteikuši savas prioritātes un neredz kopējo “spēles laukumu”. Tāpat bieži iztrūkst vērtību jeb “sarkano līniju” (lietas, ko tu nekad nedarīsi) definēšana. Tā rezultātā pazūd fokuss un lēmumu pieņemšana ir haotiska. Svarīgi atcerēties par tā saucamo “kuģa principu” - tāpat kā kuģis var sasniegt galamērķi, arī izsvērtu lēmumu cilvēks var pieņemt tikai tad, ja zina no kurienes uz kurieni tas dodas, un ar kādu mērķi viņš to dara. Tāpēc 1. janvāra apņemšanos sarakstu vajadzētu aizstāt ar ikgadēja prioritāšu saraksta veidošanu, kam secīgi būtu jāatspoguļojas katrā tālākā lēmumā un rīcībā.
8.Klientu jeb servisa orientācija – spēja iejusties otra “ādā”, saprast citu vērtības un argumentus.
Viens no iemesliem, kāpēc daudzas it kā labi iedomātas biznesa idejas piedzīvo sakāvi, ir priekšizpētes trūkums. Kā rezultātā tirgū tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kuri nevienam patiesībā nav vajadzīgi vai to pārdošanā tiek izmantoti aplami argumenti. Tāpēc pirms kaut ko pārdot, uzziniet vai kāds un pie kādiem nosacījumiem to vēlētos pirkt. Arī šeit nav nekā labāka kā trenēties pārdot savu ideju vai pirmo produktu (prototipu). Ja Jums izdosies pārliecināt tuvākos līdzcilvēkus, varat būt diezgan drošs, ka izdosies pārliecināt arī plašāku auditoriju. Uzdevums – paraugoties uz savu darbu no klienta perspektīvas un daudzas lietas kļūs skaidrākas.
9.Sarunu vešanas prasmes – mērķtiecīga un apzinātas komunikācijas veidošana.
Prasme, kas svarīga gan darbā ar klientiem, gan saskarsmē ar sadarbības partneriem un darbinieku vadīšanā, bet kurai mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību. Cik no jums uz nopietnām darījumu sarunām, nerunājot jau par ikdienas, dodas ar skaidru sarunu plānu, noslīpējis savu galveno vēstījumu un argumentāciju, izstrādājis vismaz divus scenārijus – plānu A un B? Visticamāk atbilde ir nē, jo mēs taču visi protam komunicēt un darām to katru dienu. Iespējams arī tā, bet, ja gribat spēlēt jebkuras nozares “augstākajā līgā”, ir jāapgūst sarunu vešanas stratēģijas un taktika.
10. Kognitīvā fleksibilitāte – spēja uzklausīt atšķirīgu viedokli un mainīt savējo.
Jau minēju, ka cilvēkiem ir tendence dzīvot komforta zonā, cenšoties gūt arvien jaunus apliecinājumus savu uzskatu un rīcības pareizībai. Tomēr viena no nākotnē pieprasītām prasmēm būs tieši spēja, ja ne mainīt savu viedokli, tad vismaz apzināt tā vienpusību. Kā to paveikt? Pamēģiniet katru dienu apzināti klausīties ne tikai mūziku, kas jums patīk, bet tieši to, kas nepatīk visvairāk. Lasiet grāmatas un laikrakstus, kuros paustajam viedoklim jūs nepiekrītat. Būs vismaz divi efekti – jūs sapratīsiet, ka jūsu viedoklis ir tikai “viens no”, nevis vienīgais pareizais, un iespējams pārskatīsiet to. Otrs – papildināsiet savu argumentāciju, jo būs jādomā, kāpēc tomēr jūsu viedoklī ir vērts ieklausīties.
Ja apgūsiet un attīstīsiet kaut daļu no minētajām prasmēm, jūsu izredzes darba tirgū un iespēja veidot veiksmīgu karjeru būtiski pieaugs. Jo tās veido grūti definējamo, bet tik būtisko atšķirību starp labu speciālistu kādā šaurā nozarē un izcilību.
