Dienas Bizness 08.05.2017.

Uzņēmēju organizācijas nodokļu reformas diskusijās ir veiksmīgi aizstāvējušas savas intereses, bet uzņēmējiem būtu jāsniedz ieguldījums arī citu sociāli nozīmīgu pārmaiņu - veselības reformas - īstenošanā, jo politiķi nav spējuši atrisināt veselības aprūpes finansēšanas jautājumus.

Latvijas sabiedrības veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem ES. Tas rada problēmas ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. VSAA pērn pabalstos izmaksāja 139 milj. eiro, kas bija par 18,6% vairāk nekā 2015. gadā. Apmaksāto slimības dienu skaits sasniedza 7,5 milj. -par 8,2% vairāk gada laikā. Ar darba nespēju saistīto izdevumu kāpums negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību, arī ārvalstu investoriem tas nav pozitīvs signāls. Tāpēc veselības aprūpes finansēšanai ir jākļūst arī par biznesa organizāciju dienas kārtības jautājumu. Viens no iemesliem, kas negatīvi ietekmē pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, ir medicīnas darbinieku zemais atalgojums un pārslodze. Veselības aprūpes sistēmas reforma paredz ārstu un medicīnas māsu atalgojuma palielināšanu, taču bez līdzekļiem, kas pieejami uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina, citu finansēšanas avotu šobrīd faktiski nav. Savukārt Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka budžeta deficīta palielināšanas ceļā iegūto naudu var izmantot vienīgi pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, bet ne algām. Bezcerīga situācija tomēr nav - uz galda ir vismaz trīs idejas, pie kuru izvērtēšanas vajadzētu atgriezties ar svaigāku skatu un vēsāku galvu nekā iepriekš. Manuprāt, visas idejas konceptuāli ir atbalstāmas. Pirmā - sociālā nodokļa likmes neliela paaugstināšana no 34,09% līdz 35%. Valsts iegūtu aptuveni 80-85 milj. eiro «jaunas naudas», ko novirzīt veselības aprūpes darbinieku atalgojumam. Vienlaikus svarīgi ir izvirzīt nosacījumu, ka no likmes palielinājuma iegūtie līdzekļi novirzāmi tikai konkrētam mērķim. Otra iespēja ir obligātā veselības apdrošināšana. Patiesībā tieši zemo algu saņēmējiem apdrošināšanas garantētie līdzekļi būs vienīgā nopietnākas ārstēšanās apmaksas iespēja. Trešā iespēja ir straujāk celt pensionēšanās vecumu. Demogrāfiskās struktūras izmaiņas liecina, ka arī Latvijas iedzīvotājiem pensijā būs jādodas vēlāk, tāpat kā tas ir Vācijā un citās valstīs. Arī šis risinājums dotu noteiktu papildu līdzekļu apjomu. 
Lai nodokļu reformas būtu sekmīgas, premjeram drosme jāsaglabā līdz galam - nedrīkst samierināties ar pussoļiem un atstāt neatrisinātus jautājumus. Tāpēc aicinu lēmumu pieņēmējus saglabāt konsekvenci un minētos risinājumus īstenot..  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 08.05.2017.

Share