Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore

  Kopš pēdējās ekonomiskās krīzes Latvijā ir pagājuši desmit gadi, un pašlaik eksperti arvien lielāku uzmanību pievērš ekonomikas pārkāršanas riskiem. Vai bažām ir pamats? Pirmajos divos gados pēc krīzes (2011.-2012.) Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga vidēji par 5%, tomēr turpmākajos gados izaugsmes tempi pakāpeniski samazinājās, bet kopš 2013.gada Latvijas vidējais IKP pieaugums ir tikai 2% gadā. Tas ievērojami atpaliek no Latvijas nacionālajā reformu programmā Eiropa 2020 noteiktā mērķa, kas ir 4-5% gadā.

Tāpat ne patēriņa, ne citu pieprasījuma rādītāju dinamika neliecina par ekonomikas pārkāršanu, jo īpaši investīcijas, kas joprojām ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. 2016. gadā investīcijas bija 18,3% no IKP, kas ir zemākais līmenis kopš 2000. gada. Laikā no 2012. līdz 2016. gadam privātās investīcijas veidoja vidēji 17,7% no IKP, kas ir par 12 procentpunktiem zemāks līmenis nekā straujās izaugsmes gados. Arī kreditēšana, lai gan ir atsākusies, tomēr no jauna izsniegto kredītu apjoms nav liels, un privātā sektora kredītu plūsma attiecībā pret IKP veido tikai nepilnu 1%, tāpat ir ievērojami samazinājušās privātā sektora parādsaistības.  Bažas rada salīdzinoši straujais darba samaksas pieaugums, tomēr atvērta darba tirgus apstākļos tas ir neizbēgami, jo pakāpeniski notiek izmaksu izlīdzināšanās. 2016. gadā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, sasniedzot 859 eiro. Bezdarba līmenis valstī joprojām ir tuvu 10%, lai gan ir vērojams vakanču jeb brīvo darba vietu pieaugums, kas norāda uz darbaspēka pieprasījuma palielināšanos. Tāpat no uzņēmējiem arvien biežāk tiek dzirdētas sūdzības par atbilstoša darbaspēka nepietiekamību.  Turpinoties darbaspēka emigrācijai, nopietni jādomā par produktivitātes kāpināšanu, jo 2016.gadā Latvijas tautsaimniecības produktivitāte, ko raksturo IKP apjoms uz vienu nodarbināto, sasniedza tikai 44% no vidējā ES līmeņa. Turklāt produktivitātes pieaugums būtiski atpaliek no darbaspēka izmaksu kāpuma, kas rada draudus Latvijas konkurētspējai ārējos tirgos.  2016.-2017. gada Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa (GCI) reitingā Latvija 138 valstu vidū ieņēma 49. vietu un ir ierindota to valstu grupā, kuru izaugsmi galvenokārt noteiks resursu efektīvāka izmantošana un inovācijas. Latvija reitingā pašlaik būtiski atpaliek no vairākām ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas, kuras reitingā ieņem attiecīgi 35. un 30.vietu. Tas nozīmē, ka Latvijai ir nopietni jādomā par sabalansētu ekonomikas konkurētspējas celšanu.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 27.09.2017.

Share