Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. profesors

Manas šī gada maijā paustās bažas par konkurences mazināšanos un iespējamo cenu kāpumu pēc Prisma aiziešanas no Latvijas tagad ir kliedētas, jo Vācijas zemo cenu uzņēmums Lidl ir apņēmības pilns ienākt Latvijas tirgū... vēlreiz. Vai šoreiz uz palikšanu?

Noteikti jāmin fakts, ka mums ir darīšana ar vienu no pasaules lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem ar vairāk nekā 10 tūkstošiem veikalu visā Eiropā un vairāk nekā 80 miljardu dolāru lielu apgrozījumu gadā. Lidl ietilpst Schwarz Gruppe sastāvā, kam pieder arī pazīstamais zīmols Kaufland ar vairāk nekā 1000 veikaliem visā Eiropā. Turklāt Lidl nesen uzsācis savu ekspansiju arī ASV līdzīgi kā otrs vācu mazumtirdzniecības veikalu tīkls -Aldi. Pirmo reizi Lidl plānoja ienākt Latvijā jau 2003. gadā, taču, novērtējot pārāk mazo tirgu, to pameta, pārdodot savus zemes īpašumus. Interesanti, ka viens no pircējiem bija igauņu mazumtirdzniecības veikalu tīkls Selver. Un mēs zinām, kā šis stāsts beidzās. Tāpēc, var teikt, ka Lidl prognozes piepildījās, taču cita iemesla dēļ - ekonomiskā krīze ieviesa savas nepielūdzamās korekcijas Selver biznesa stratēģijā un 2009. gadā tas atstāja Latviju.  Ar ko šī reize Lidl būs citāda? Vai Latvijas tirgus tagad ir gatavs? Konkurence mazumtirdzniecības jomā Latvijā ir gana liela, jo izvēle ir pietiekami plaša. Lielākie un redzamākie zīmoli ir RIMI, Maxima, Top, Mego, Elvi, Aibe, Beta, Sky, Stockmann un citi, kas veido visnotaļ cienīgu konkurenci. Taču tajā pašā laikā jāmin, ka tirgus koncentrācijas pakāpe ir augsta, jo RIMI un Maxima, pēc Konkurences padomes 2015. gada ziņojuma aplēsēm, veido 30-40% tirgus daļas (pēc apgrozījuma) katrai. Arī Herfindāla-Hiršmana indeksa aprēķini apliecina augstu tirgus koncentrāciju. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā kopš 2010.gada ir ar pozitīvu trendu, tātad tērējam aizvien vairāk. Piemēram, mazumtirdzniecības pārtikas veikalos jau kopš 2014. gada vidus apgrozījums mēnesī nav mazāks par 200 miljoniem eiro. Tas, protams, ir rādītājs, kas var atspoguļot gan cenu kāpumu (inflāciju), gan patērētāju preferenču maiņu, atļaujoties labākas un dārgākas preces vai arī vienkārši patērējot vairāk, kas saistīts ar atalgojuma pieaugumu.  Prisma Latvijā bija 1-5% liela tirgus daļa, un tas liecina par to, ka Lidl būs jācenšas iekarot lielāku tirgus daļu, ja tas vēlēsies nostiprināties šajā tirgū. Atklāts paliek jautājums par stratēģiju, kādu Lidl izvēlēsies ienākšanai Latvijas tirgū. Mēs lieliski zinām, ka atrašanās vietai ir izšķiroša nozīme, un tā vien šķiet, ka visas labās vietas jau ir aizņemtas. No tirgus dalībnieku viedokļa Lidl ienākšana nav laba ziņa, jo vēl viens spēcīgs konkurents nozīmēs vēl asāku cīņu par pircējiem. Turklāt Lidl savu ienākšanu varētu uzsākt ar draudzīgiem cenu piedāvājumiem, lai izveidotu klientu bāzi, ko noteikti izjutīs pārējie tirgus dalībnieki. No patērētāju puses Lidl ienākšana noteikti ir laba ziņa - konkurence veicinās kvalitatīvāku piedāvājumu un labākas cena, bet jauns preču sortiments dos papildus izvēles iespējas.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 04.08.2017.

Share