Academic Centre
Revidentam revīzijas procesa laikā uz saņemto informāciju ir jāraugās ar skepsi, tāpēc bieži vien grāmatveži un uzņēmuma vadītāji nesaprot, kāpēc revidents pārbauda klienta teikto, tai skaitā vadības apgalvojumus, un prasa dažādus pierādījumus. Lai revīziju veiktu efektīvi, nepieciešama pietiekama profesionālā skepticisma deva, tomēr nereti šī ētikas pamatprincipa praktiskai pielietošanai šķēršļus rada profesionāli un personīgi apstākļi.
2019.gada 15.jūnijā stājās spēkā būtiski grozījumi un papildinājumi Starptautiskajā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksā’, uzsverot profesionālā skepticisma nozīmi ne tikai revīzijas procesā, bet arī profesionālu grāmatvežu ikdienā.
KAS IR PROFESIONĀLAIS SKEPTICISMS?
Kā norādīts Ministru kabineta noteikumu Nr.75 “Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi” 7.punktā:
- Pašnodarbinātais zvērināts revidents un atbildīgais zvērināts revidents revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā saglabā profesionālo skepticismu un pieļauj iespēju, ka klienta finanšu pārskatā varētu būt būtiska neatbilstība Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu izpratnē, kas radusies kļūdas vai krāpšanas dēļ, tādēļ viņš izvērtē visus apstākļus un revīzijas pierādījumus, kas varētu norādīt uz iespējamas krāpšanas un kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību.
Un attiecīgi 8.punktā:
- Par profesionālo skepticismu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma skeptiska attieksme - klienta finanšu pārskata informācijas un citas saistībā ar šo pārskatu sniegtās informācijas ticamības apšaubīšana, modrība attiecībā uz apstākļiem, kas varētu norādīt uz iespējamu nepatiesu informāciju, krāpšanu vai kļūdu, kā arī kritiska revīzijas pierādījumu novērtēšana.
Revīzijas pakalpojumu likums paredz, ka revidentam profesionālajā darbībā jāievēro ētikas kodeksa normas, pretējā gadījumā zvērināta revidenta sertifikāta darbība var tikt apturēta.
KĀPĒC REVIDENTAM JĀBŪT SKEPTISKAM?
240.starptautiskajā revīzijas standartā (SRS) “Revidenta atbildība par krāpšanas iespējamības izvērtēšanu finanšu pārskatu revīzijas ietvaros” (240.SRS) pamatots, ka, pielietojot profesionālo skepticismu, revidents saglabā modrību arī pret krāpšanas riskiem, piemēram, kontroles un pārvaldības sistēmu, iekšējās kontroles procesu un to uzraudzības nepilnībām u.c. Lai identificētu krāpšanas riskus, praksē tomēr nepieciešama pieredzējuša profesionāļa iesaiste. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc revīzija tiek veikta grupā, nodrošinot atbildības dalīšanu jeb tā saukto četru acu principu. Bieži vien revidentam iesniegtie dokumenti apliecina notikuma pareizību un likumību, bet atbilstoši 240.SRS jābūt piesardzīgam un atturīgam. Ja revidents novērtē, ka pastāv krāpšanas risks, viņš var pieņemt lēmumu veikt papildu testus un pārbaudes, paplašinot darba uzdevumu. Ne vienmēr aizdomas ir pamatotas un pierādāmas, jo netiek apkopoti pietiekami un atbilstoši revīzijas pierādījumi, kas nepieciešami, lai izdarītu secinājumus un pamatotu revidenta ziņojumu. Šādi revīzijas pierādījumi ir jāpārbauda un jāvērtē pastiprināti.
240.SRS minētas situācijas, kad revidentiem jābūt īpaši modriem un kritiskiem un jāizvērtē pierādījumi:
- revīzijas pierādījumi ir pretrunā citiem iegūtajiem revīzijas pierādījumiem;
- konstatētā informācija liek apšaubīt to dokumentu un aptaujas atbilžu ticamību, kas tiks izmantoti kā revīzijas pierādījumi;
- tiek konstatēti apstākļi, kas var norādīt uz iespējamu krāpšanu.
NEMITĪGA PILNVEIDOŠANĀS
Profesionālā skepticisma pielietošana revīzijas procesā ir nepārtraukts sevis pilnveidošanas process. Bet kā rīkoties jauniem profesionāļiem, ja uzņēmuma vadība liek paskaidrot pieprasīto dokumentu nepieciešamību revīzijas procesā, jo neredz to sasaisti ar finanšu pārskatu? Profesionālo skepticismu var pilnveidot, apgūstot zinātnisko literatūru, ētikas kodeksu un revīzijā pielietojamos standartus. Šobrīd ļoti aktuālas ir arī apmācības par krāpšanas risku identificēšanu, korupciju un naudas līdzekļu atmazgāšanu, kas ir cieši saistītas ar profesionālo skepticismu un uzticētās informācijas pārbaudīšanu.
Jānorāda, ka katrs risks un situācija jāvērtē individuāli. Tomēr tad risks ne vienmēr tiek pamanīts, tāpēc revidenti pēta ne tikai vienu atsevišķu situāciju un/vai uzņēmumu, bet gan visu uzņēmumu grupu, kas bieži palīdz atrisināt sarežģītas ētikas dilemmas.
PASAULES ĒTIKAS DIENA
Kopš 2014.gada trešajā oktobra trešdienā tiek atzīmēta Pasaules Ētikas diena, un to ik gadu rīko Kārnegija Starptautisko attiecību ētikas padome, kuru 1914.gadā dibināja Endrjū Kārnegijs, un tā ir vadošo domātāju, ekspertu un lēmumu pieņēmēju forums. Pasaules Ētikas dienas pamatideja ir ne tikai starptautiskā mērogā runāt par aktuāliem ētikas jautājumiem, bet arī ieviest uzņēmumos un organizācijās Ētikas dienu.
Revīzijas prakses līmenī ir jāuztur iekšējā kultūra, kur nozīmīga loma ir ne tikai pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanā, bet arī pielietotajiem pamatprincipiem un procedūrām, kuras veicina izpratni un saglabā profesijai nepieciešamo standartu pielietošanu visa revīzijas procesa laikā. Ne tikai zvērināts revidents, bet arī viņu palīgi neveic vienkāršu ikdienas darbu. Lai nodrošinātu profesionālu pakalpojumu, ētikas pamatprincipi ir praktiski jālieto ikdienā, līdz ar to arī profesionālais skepticisms uzņēmējdarbības jeb biznesa ētikā ir nozīmīgs. Jānorāda, ka ētikas dilemmas nav tikai revīzijas nozares pārstāvjiem, ar tām saskārās jebkurš uzņēmējs. Pasaules Ētikas diena ļauj diskutēt par aktuāliem ētikas jautājumiem, ar kuriem saskārās uzņēmēji savās pārstāvētajās organizācijās un nozarēs.
Šogad sestā Pasaules Ētikas diena norisinājās 16.oktobrī, un tās tēma bija uzticēšanās - kā to mērīt un cik liela tā var būt, kā sagatavot savu uzņēmumu nākotnes ētikas principiem. Izmaiņas ētikā rada ne tikai robotizācija un tehnoloģiju modernizācija, bet arī cilvēku psiholoģija.
Šobrīd aktuālas ir debates par ētikas kodeksa praktisko pielietojumu. Lai arī revidentiem ar likumu ir noteikts pielietot profesionālo skepticismu, vai tas pats attiecas arī uz grāmatvežu profesiju? Starptautiskā nostāja gan norāda, ka profesionālais skepticisms attieksies tikai uz revidentiem. No profesionāliem grāmatvežiem uzņēmējdarbībā un sabiedriskajā praksē tiek sagaidīts skeptisks domāšanas veids un izturēšanās.
REVIDENTA PRINCIPI
Piesardzība noteikti ir profesionālā skepticisma atslēgas vārds. Ievērojot piesardzību, savlaicīgi var pamanīt neparastus apstākļus, nepieļaut vispārīgus pieņēmumus un secinājumus, kā arī, apstrādājot pierādījumus, novērtēt, vai tie ir atbilstīgi un pietiekami. Informācijas apstrādē ir tendence vairāk pievērst uzmanību tai informācijai, kas atbilst sākotnējiem uzskatiem un vēlmēm, tomēr būtu jāidentificē arī alternatīvas un pretrunas, kas var palīdzēt novērtēt krāpšanas riskus un to signālus. Jābūt objektīviem, lai par svarīgākiem pierādījumiem nekļūtu tie, kas vienkārši ir vieglāk pieejami. Pierādījumiem jābūt efektīviem ne tikai pamatojuma dēļ, bet arī iegūšanas izmaksu dēļ.
Pieredze nenodrošina pietiekošu profesionālās skepses devu. Attiecības ar klientu var kļūt pārāk tuvas, tāpēc revidenti nedrīkst būt pārāk pārliecināti un pieņemt, ka viss ir kārtībā, jo notikums jau iepriekš bija pārbaudīts. Šāda situācija bieži klientos rada neizpratni: “Tas taču pagājušajā gadā jau tika pārbaudīts! Šis darījums nav būtisks!” Revidents var apšaubīt un neatlaidīgi iegūt nepieciešamos revīzijas pierādījumus, vienlaikus saglabājot draudzīgas attiecības ar pārbaudāmā uzņēmuma pārstāvjiem. Svarīgi novērtēt kopsakarību - lai notiktu veiksmīga sadarbība, nedrīkst apšaubīt katru iegūto pierādījumu, jo tādā gadījumā nebūs iespējams noslēgt revīziju un izdot ziņojumu! Jānovērtē pierādījumi, kuri liecina par riska klātbūtni, nn tāpēc ļoti svarīgi revīzijā iesaistīt pieredzējušu ekspertu.
*Aktuālais Starptautisko grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants (IFAC)) ētikas kodekss ir pieejams elektroniski un pagaidām tikai angļu valodā. Latvijā IFAC biedri ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, kuras arī nodrošinās ētikas kodeksa tulkojumu un aktuālās versijas pieejamību.
Publicēts iFinanses decembra numurā.
