Academic Centre
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas dati, šā gada janvārī reģistrētais bezdarbs Rīgā bija vien 4,1%, kamēr Latgales reģionā – 15%. Līdz šim dominējošais politiskais diskurss ir bijis par darba vietu radīšanu laukos, lai varētu strādāt visi bezdarbnieki. Ideja jau nav slikta, taču utopiska gan. Nav pamata domāt, ka pagastos, kur 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas kāju nav spēris neviens investors, tas notiks tuvākajā nākotnē tikai tāpēc, ka tā vēlas politiķi.
Jebkurām investīcijām ir savi priekšnoteikumi, un pašlaik tie piepildās attīstības centros. Tas nozīmē, ka, lai mazinātu reģionālo darba tirgus nesabalansētību, ir jāveicina darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte uz attīstības centriem un pilsētām. Jo, būsim godīgi, vairums reģistrēto bezdarbnieku pieder pie roku darba veicējiem, kas nozīmē, ka viņiem, visticamāk, nebūs iespējams piedāvāt attālinātu darbu.
Svarīgs ģeogrāfiskās mobilitātes priekšnoteikums ir atbilstoša ceļu infrastruktūra un sabiedriskā transporta nodrošinājums, kā arī pieejami bērnudārzi, lai ģimenes cilvēki var iekļauties darba tirgū. Te izšķiroši svarīga ir reģionālā reforma, kuras ietvaros būtu jāizveidojas lieliem spēcīgiem novadiem ar pietiekamu iedzīvotāju skaitu un vienu attīstības centru. Šādā novadā tā administrācijai būs daudz vieglāk saviem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamu un efektīvu sabiedrisko transportu uz un no darba vietām, kā arī izveidot ap tām nepieciešamo infrastruktūru – bērnudārzus, skolas, veikalus, ārstniecības iestādes.
Bez pārdomātas reģionālās reformas, kuras rezultātā izveidotos lieli spēcīgi novadi, runāt par efektīvu darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti ir teju neiespējami. Līdztekus jārēķinās, ka būs daļa cilvēku, kuri vēlēsies nevis braukāt, bet pārcelties uz dzīvi attīstības centros vai, piemēram, galvaspilsētā. Pašlaik tam šķērslis ir mājokļu nepieejamība, kas izpaužas kā pārāk augstas īres cenas. Lai attīstītu īres tirgus piedāvājumu, pašvaldībām ir cieši jāsadarbojas ar privāto sektoru, kur pašvaldības, piemēram, konkursa kārtībā piedāvā zemes gabalu, savukārt attīstītāji būvē īres namus. Lielu grūdienu īres namu būvniecībā varētu dot sagatavotie grozījumi Īres likumā un Dzīvokļu īpašumu likumā, par kuriem gan vēl jābalso Saeimai. Ir vērts pieminēt Valmieru, kur pašvaldība aktīvi iesaistījusies īres namu būvniecībā. Tas ir pareizs risinājums pašvaldībās, kur nav privāto attīstītāju.
Bezdarbu reģionos noteikti var mazināt arī pašreizējo reģistrēto bezdarbnieku iesaiste mazajā uzņēmējdarbībā, piemēram, kā pašnodarbinātajiem. Lai tas nebūtu tikai jauks priekšlikums bez seguma, svarīgi būtu izstrādāt īpašu vienkāršotu nodokļu režīmu šādiem mazajiem uzņēmējiem, kas būtu vienkārši administrējams un kontrolējams, lai to neizmantotu ļaunprātīgi, kā tas notika ar mikronodokļu režīmu. Tas varētu būt arī jau apsvērtais atvieglotais nodokļu režīms dzīvesstila uzņēmumiem, kas nodrošina iztiku ģimenei. Atbalstāms ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums, ka dzīvesstila uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniegs noteiktu robežu, noteiks fiksētu, nelielu mēneša patentmaksu, kura ievērojami vienkāršotu arī uzņēmuma grāmatvedību.
Vienlaikus jāteic, ka daudzviet reģionos bezdarbu noteikti neizdosies mazināt līdz galvaspilsētas bezdarba līmenim. Tam par iemeslu ir ne tikai darba vietu trūkums. Jāteic - pieredze liecina, ka vairums ilgstošo bezdarbnieku, turklāt ar atkarībām, darba tirgū tikpat kā nav iekļaujami. Tādējādi ne visi reģistrētie bezdarbnieki ir uzskatāmi par ekonomiski aktīviem. Bezdarbnieki ar vāju motivāciju strādāt neveido darbaspēka piedāvājumu. Ir arī liela grupa bezdarbnieku, kuru iesaistei darba tirgū nepieciešami ne tikai Nodarbinātības valsts aģentūras, bet arī sociālā darbinieka un psihologa pakalpojumi. Faktiski, lai šos cilvēkus integrētu darba tirgū, ir jāstrādā multidisciplinārai speciālistu komandai. Kā redzams, reģionālā bezdarba mazināšanai ir trīs galvenie virzieni – ģeogrāfiskā mobilitāte, dzīvesstila uzņēmumu veicināšana un sociālais darbs ar bezdarbniekiem.
Publicēts laikrakstā Dienas Bizness 14.03.2019.
