Ivita Faituša: Vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana sakārtos nozari

Noteikti esmu par grāmatvedības nozares sakārtošanu, arī par obligātu sertifikāciju un licencēšanu, taču piekrītu viedoklim, ka procesam jābūt saprātīgam un samērīgam.

Likuma grozījumu profesionāļu darba grupas sastāvā ir iekļauti dažādu institūciju pārstāvji, piemēram, no Finanšu ministrijas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta.

Darba grupas pārstāvji, kas strādā pie likuma grozījumiem, uzskata, ka ar šīm izmaiņām būs iespēja sakārtot ārpakalpojuma grāmatvedības nozari, kā arī tas palīdzēs celt grāmatvedības pakalpojumu un finanšu pārskatu kvalitāti. Eiropas Padomes Moneyval ekspertu rekomendācijas, ka “Latvijā būtu jāizvērtē iespēja veikt sertificēšanu vai licencēšanu vairākās jomās, arī grāmatvedībā” paredzēts ieviest līdz ar šo izmaiņu iekļaušanu likumā. VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore A. Rudzīte pauž viedokli, ka “grāmatveži ir jāuzrauga, lai pārliecinātos, ka viņi ir gana zinoši un prot ne tikai pārzināt un ievērot grāmatvedības kārtošanu un reglamentējošos normatīvos aktus, bet arī identificēt iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumus, ar kuriem varētu iznākt saskarsme, kārtojot grāmatvedību”.

Manuprāt, grāmatvedības sistēmas un profesijas sakārtošanai Latvijā tas ir jādara, taču kāpēc tas notiek tikai tagad, ja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir spēkā kopš 2008.gada, turklāt šajā laikā tas ir grozīts un papildināts jau 17 reizes? Jau likuma sākotnējā jeb pamata redakcijā bija iekļautas prasības ārpakalpojumu grāmatvežiem. Profesionāļu organizācijas jau daudzus gadus protestē un iebilst pret sistēmas nesakārtotību, norāda uz atšķirīgo grāmatvedības ārpakalpojumu līmeni un kvalitāti. Protams, labāk vēlāk nekā nekad.

Apskatot plānotos jaunievedumus likumā, nelielu izbrīnu rada fakti, ar ko valsts iestādes skaidro esošo situāciju, proti, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ziņām, ārpakalpojumu grāmatvežu ziņošana par aizdomīgiem darījumiem ir ļoti vāja, no 7,5 tūkstošiem ārpakalpojumu grāmatvežu ir saņemti vien 20 ziņojumi. Pārsvarā neziņošana ir saistīta ar grāmatveža izglītības trūkumu.

Nav īsti skaidrs, vai valsts iestādēm plānā ir kāds noteikts saņemto ziņojumu skaits, lai izpildītu Eiropas Padomes Moneyval ekspertu rekomendācijas. Pastāv iespēja, ka šādu aizdomīgu darījumu vienkārši nav bijis. Arī publiski nav pieejami dati, vai un cik šādus aizdomīgus darījumus ir konstatējušas kontrolējošās valsts iestādes vai cik darījumus bankas ir apturējušas. Nevar būt arī tā, ka visi aizdomīgie darījumi notiek tikai uzņēmumos, kas izmanto ārpakalpojumu grāmatvežus.

Kopumā sasummējot gan Uzņēmumu reģistra datus, gan Valsts ieņēmuma datus, uz 2019.gada janvāri Latvijā ir ap 5700 ārpakalpojumu grāmatvežu, ko kuriem ne visi ir aktīvi. Protams, nenoliedzami, gada laikā 1800 ārpakalpojumu grāmatveži var “pazust”, taču, manuprāt, datos ir zināma neatbilstība. Licencēšanas sistēmas rezultātā paredzēts izveidot īpašu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju reģistru, kas ir visnotaļ atbalstāms un noteikti sniegtu regulāru un precīzu informāciju par ārpakalpojumu grāmatvežu skaitu.

Katrā no licencējamiem ārpakalpojumu grāmatvežu uzņēmumiem būs jābūt kvalificētam grāmatvedim, kurš atbildīs valsts noteiktajām minimālajām prasībām, kas tikšot paredzētas Ministru kabineta noteikumos. Plānots noteikt, ka augstākā izglītība attiecīgajās ar finansēm un grāmatvedību saistītajās nozarēs būt pietiekams pamats, lai kvalificētos automātiski, nekārtojot eksāmenu. Nopietnu pārkāpumu rezultātā šai personai tiks liegta iespēja sniegt savus grāmatvedības pakalpojumus. Likumprojekta darba grupas pārstāvji ir pauduši divus iespējamos licencēšanas uzturēšanas izmaksu veidus - fiksētu maksu par katru ārpakalpojuma grāmatvežu klientu skaitu un/vai kopējo apgrozījumu no grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas. Saprotams, ka šie izmaksu veidi ir viens otru izslēdzoši, taču viens otru ietekmējoši. Tā kā obligātas civiltiesiskās apdrošināšanas prēmija ir atkarīga no sabiedrības apgrozījuma, tad izskatās loģiski, ka varētu ņemt par pamatu ieņēmumus. Latvijā šobrīd ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumi ir dažādi - atšķiras gan nodarbināto skaits, gan klientu skaits, līdz ar to arī apgrozījums. Iespējams, ka būtu nepieciešams izstrādāt noteikumus, kas ietvertu noteiktus kritērijus, kā nosakāma grāmatvedības ārpakalpojuma minimālā cena mēnesī, tas izslēgtu iespēju piedāvāt pakalpojumu par nesamērīgi zemu cenu.

Licences maksa vēl tiek apspriesta, un VID un Finanšu ministrija to sola samērīgu. Atliek vien pacietīgi gaidīt likuma grozījumus vai jauno likumu un cerēt, ka profesionālu organizāciju praktiskie ieteikumi tiks ņemti vērā.

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 13.02.2018.