Academic Centre
Saskaņā ar pašas Krievijas valdības statistiku, kopējā neto kapitāla aizplūde aizvadītajos 17 gados ir 550 miljardi ASV dolāru. Neatkarīgie pētnieki norāda, ka oficiālie skaitļi nenovērtē problēmas mērogu, un min, ka reālie skaitļi noteikti ir vismaz 1 triljons dolāru. Galvenie iemesli kapitāla bēgšanai no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām - augsti nodokļi un vāja īpašuma tiesību aizsardzība. Kapitāla izvešanas apjomi pastāvīgi pieaug, un tiem ir tendence strauji paaugstināties krīzes periodos. Ir vērts atzīmēt, ka investoru aktivitāte ārzonās ir nesamērīgi augsta, ņemot vērā Krievijas un citu republiku finanšu tirgu un ekonomiku attīstības līmeni.
Kapitāla bēgšanu stimulē arī augsts korupcijas līmenis valstī. No 176 valstīm, kas iekļautas Transparency International korupcijas uztveres indeksā, pērn Krievija ieņēma 131. vietu. Arī citās NVS un bijušās PSRS valstīs šis rādītājs ir vājš, tas daļēji izskaidro lielu kapitāla bēgšanu no šīm valstīm un ārzonu popularitāti iedzīvotāju vidū.
Izvestais kapitāls tiek koncentrēts noteiktās vietās -galvenokārt Kiprā, Nīderlandē un Luksemburgā. Citi populāri finanšu centri ir Lielbritānija un Šveice, lai gan ārzonu uzņēmumu reģistrēšanai bieži lieto arī lētākas jurisdikcijas: Bahamas, Bermudu salas un Britu Virdžīnu salas. Kapitāla izvešana galvenokārt notiek aizdevumu, vērtspapīru un ĀTI formās.
Kapitāla bēgšanai no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām ir vairāki faktori, un viens no tiem ir arī vāja finanšu un banku sistēma: nav klientu konfidencialitātes, pārregulēta banku darbība, vāja vietējā valūta, necaurskatāma vietējo banku darbība, nestabilitāte un zema likviditāte finanšu tirgos. Banku sistēmas nepilnības šajās valstīs dod iespēju Latvijai piesaistīt šo valstu klientus, piedāvājot tiem attīstītu un drošu finanšu infrastruktūru.
Publicēts Dienas Biznesā 1.06.2017.
