Academic Centre
Slavenais citāts no Lūisa Kerola grāmatas Alise Brīnumzemē -«... pie mums, lai paliktu uz vietas, ir jāskrien tik ātri, cik vien iespējams, bet ja gribi pavirzīties uz priekšu - jāskrien vismaz divtik ātri» - ir aktuāls ne tikai globāli, bet arī Latvijā.
Ilustrācijai tikai pāris piemēru. Kopējais TOP 500 uzņēmumu apgrozījums 2016. gadā bija 28,74 miljardi eiro, savukārt 2017. gadā tas sasniedza jau 31,20 miljardus eiro. Tas nozīmē, ka 2017. gada Latvijas TOP 500 uzņēmumi ir apgrozījuši par 2,46 miljardiem eiro jeb par 8,6% vairāk nekā iepriekšējā gada TOP 500 uzņēmumi. Šajā gadījumā mēs redzam salīdzoši ciešu sakarību starp lielo uzņēmumu apgrozījuma un Latvijas IKP pieaugumu.
Vēl viens rādītājs, kas labi raksturo aktuālo situāciju, ir TOP 500 slieksnis - nosacījumi, pie kuriem uzņēmumi iekļūst topā. Ja 2016. gadā tas bija 15,1 miljonu eiro liels gada apgrozījums, tad 2017. gadā tas jau sasniedza 16,2 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu vairāk. Kopumā var teikt, ka TOP 500 uzņēmumiem bija nepieciešams būtiski uzlabot savas darbības rādītājus, lai saglabātu vietu topā. īpaši būtiski tas bija uzņēmumiem, kas atradās topa lejasdaļā, jo vietas saglabāšanai bija nepieciešams sasniegt vismaz 7% apgrozījuma pieaugumu.
Viens no būtiskiem aspektiem, kas ir ietekmējis izmaiņas TOP 500, ir vairāku nozīmīgu tā dalībnieku apvienošanās vai sadalīšana atsevišķos uzņēmumos. Piemēram, Nordea Bank AB Latvijas filiāle un AS DNB banka apvienošanas rezultātā TOP 500 ienācis jauns uzņēmums AS Luminor Bank ar 69 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kļūstot par lielāko jauno uzņēmumu topā. Savukārt AS Latvijas gāze sadalīšanas rezultātā ir iegūts TOP 500 trešais lielākais jaunpienācējs -AS Conexus Baltic Grid- ar 51 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 17 miljonu eiro peļņu, un 356 darbiniekiem.
Runājot par TOP 500 jaunpienācējiem un nozarēm, kādas tie pārstāv, ir patīkami redzēt, ka topā ir ienākuši salīdzinoši daudz (11) ražošanas uzņēmumu - tā ir ļoti pozitīva tendence, kas apliecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, attīstot gan ražošanas kopapjomu, gan arī eksportu. Arī būvniecības nozarē ir redzams jaunu spēlētāju pieaugums, kas atdzīvina, iepriekšējos gados nedaudz stagnējušo nozari, kura jau 2016. gadā uzrādīja stabilu pieauguma tendenci. Arī tranzīta nozari papildinājuši vairāki jauni uzņēmumi, kuru ilgtermiņa darbība ir īpaši svarīga nozares attīstībai, piemēram, kravu dzelzceļa transports. Ja iepriekš bija bažas, ka Latvijas dzelzceļa situācija ir kritiska un drīz iestāsies krīze, tad šo uzņēmumu parādīšanās topā, kā arī to labie izaugsmes rādītāji liecina par pretējo. Vienlaikus ir jābūt uzmanīgiem ar ilgtermiņa izaugsmes prognozēm, ņemot vērā to, ka īslaicīgs dzelzceļa pārvadājumu pieaugums var būt saistītas ar Krievijas ostu remontdarbiem, nevis ar uzņēmuma darbības izaugsmi. Tomēr optimismam ir pamats.
Ja mēģinām noskaidrot, kas ir bijis šo uzņēmumu panākumu pamatā, tad atbilde ir diezgan acīmredzama - tas ir kopējais apgrozījuma pieaugums no 994 miljoniem līdz 1,7 miljardiem eiro, nodarbinot par 3300 darbinieku vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr, kas ir vēl būtiskāk par vidējā apgrozījuma pieaugumu par gandrīz 23% - šis tops apliecina, ka aktivitātes (apgrozījuma) un produktivitātes pieaugums ir atslēga veiksmei nākotnē. Par topa jauno uzņēmumu panākumiem liecina arī peļņas un rentabilitātes rādītāji - 24 uzņēmumi uzrāda peļņu virs viena miljona eiro, savukārt vidējais peļņas rādītājs uzņēmumiem ir 1,2 miljoni eiro. Šos rezultātus stratēģiskās plānošanas procesā ir būtiski zināt un izmantot arī pārējiem Latvijas uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri vēlas nākošajos periodos iekļūt Latvijas TOP 500 uzņēmumu lokā.
TOP 500 2017. gadā ir 80 jaunpienācēju, un tikpat uzņēmumu topu ir pametuši - tie ir 16% no kopējā uzņēmumu skaita, kas ir saprotami un statistiski pamatojams ar normālu pārmaiņu procesu, kurā vieniem izdodas strādāt ražīgāk, veiksmīgāk un labāk nekā citiem.
Vērtējot uzņēmumus, kas atstājuši TOP 500, interesanti ir analizēt to pārstāvētās nozares, kas arī liecina par izmaiņām Latvijas ekonomiskajā situācijā un uzņēmējdarbības vidē, piemēram, no banku un finanšu sektora topu ir pametuši 13 uzņēmumu, no kuriem daļa jau šobrīd ir patraukuši darbību, izveidojot citu uzņēmumu.
Visvairāk starp TOP 500 atstājušiem ir tirdzniecības nozares uzņēmumu - kopā 30 -, kas ir gandrīz puse no visiem šajā sarakstā iekļautajiem. Ja skatās sīkāk, tad īpaši jāuzsver naftas produktu vairumtirdzniecība, kurā ir lielākais skaits uzņēmumu ar ļoti svārstīgu apgrozījumu. Tas var liecināt par lielu konkurenci un tirgus pārdali šajā nozarē. Savukārt no Latvijai svarīgās tranzīta un transporta nozares topu bijis jāpamet 11 uzņēmumiem. Arī šajā nozarē vērojamas būtiskas izmaiņas uzņēmumu darbībā, piemēram, MSC Latvija apgrozījums samazinājies no 48,3 miljoniem 2016. gadā līdz 1,38 miljoniem 2017. gadā, savukārt darbinieku skaits nav mainījies. Līdz ar to var secināt, ka uzņēmums ir restrukturējis daļu no savas darbības, faktiski nesamazinot reālo darba apjomu.
Jebkurā topā publicētajai informācijai ir ne tikai informatīvs raksturs - tajā ir arī daudzpusīgs saturs, kas ļauj izdarīt secinājumus par konkrētā uzņēmuma darbības efektivitāti, uzņēmuma vadības kvalifikāciju, kā arī dažādu nozaru darbības rādītājiem un attīstības perspektīvām. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem TOP 500 ir labs instruments, lai izdarītu secinājumus un nospraustu vai koriģētu nākotnes plānus. Tas parāda Latvijas uzņēmumu un nozaru reālo situāciju pretēji tendencei iztēloties nākotni labāku, kāda tā ir patiesībā, un iestrādāt šo vēlamo nākotni plānos, kuru realizācija var nebūt objektīvi iespējama. Šāda pieeja ir ļoti demotivējoša uzņēmuma darbiniekiem un vadībai kopumā, jo liecina par uzņēmuma nespēju iet vienā solī ar laiku un atrautību no darbības vides kopumā. Lai izvairītos no šādas situācijas, TOP 500 ietvertais saturs ir jāizmanto kā atskaites punkts darbības efektivitātes izvērtēšanai un attīstības virzienu noteikšanai.
2017. gads daudziem uzņēmumiem ir bijis pārmaiņu gads, un par to liecina tas, ka gandrīz 400 no TOP 500 uzņēmumiem ir izdevies uzlabot sniegumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt 100 uzņēmumiem darbības rādītāji ir pasliktinājušies.
Daudzi uzņēmumu vadītāji, īpašnieki bieži uzdod jautājumu, ko nozīmē strādāt labi, vai pietiek ar to, ka uzņēmuma rādītāji ir labāki nekā iepriekšējā gadā? Pareizā pieeja, meklējot atbildes uz šo jautājumu, ir relatīvais darbības vērtējums salīdzinājumā ar konkrētās nozares labāko uzņēmumu vidējiem darbības rādītājiem vai valsts ekonomikas vidējiem rādītājiem. Piemēram, Latvijas ekonomikas pieaugums par 4,5% dod iespēju izdarīt secinājumus, ka visi uzņēmumi, kuru rādītāji ir auguši virs 4,5% attiecībā pret vidējo Latvijas ekonomiku, ir strādājuši labāk, savukārt visi tie, kuri ir auguši mazāk nekā par 4,5%, 2017. gadā nav izmantojuši Latvijas ekonomikas sniegtās iespējas pilnībā.
Interesanti, ka aptuveni 97% no tiem TOP 500 uzņēmumiem, kuri ir piedzīvojuši izaugsmi, ir auguši straujāk nekā Latvijas ekonomika. īpaši uzmanību ir jāpievērš nozarēm un uzņēmumiem, kuru darbībā ir vērojama stagnācija vai arī kritums. Šāda situācija var liecināt par nozares nestabilitāti vai uzņēmumu vadības nekompetenci. Kā jau tika minēts iepriekš, uzņēmumiem, to īpašniekiem ir viela pārdomām, savukārt konkurentiem tās ir iespējas, kura izmantošanu ir vērts analizēt. Piemēram, no TOP 500 kokapstrādes jomā strādājošiem uzņēmumiem 14 ir strādājuši ar vidējo izaugsmi 13,6% gadā, savukārt pieci tās pašas jomas uzņēmumi strādājuši vidēji ar 4,57% apgrozījuma kritumu.
TOP 500 izmaiņu un dinamikas analīze var kalpot arī kā svarīgs rīks valdībai likumdošanas iniciatīvu izvērtēšanai. Izvērtējot likumdošanu, bieži tiek lietoti piemēri no visas nozari pārstāvošās uzņēmumu kopas un vidējie statistikas rādītāji, savukārt viena no pieejām (Pareto princips) ir analizēt tos uzņēmumus, kuriem ir vislielākais pienesums ekonomikai vai konkrētai nozarei kopumā. Ir gadījumi, kad tieši nozari pārstāvošo lielo uzņēmumu analīze dod precīzāku izpratni par situāciju nozarē un rada iespēju pieņemt situācijai atbilstošākus lēmumus.
Piemēram, tiem pieciem uzņēmumiem, kas TOP 500 sarakstā pārstāv azartspēļu un derību jomu, apgrozījuma vidējais apgrozījuma pieaugums ir bijis 15,7%, un kopā tie apgrozījuši 232 miljonus eiro. Līdz ar to varam secināt, ka šī joma Latvijā attīstās ļoti strauji, kas dod stimulu valdībai domāt par papildus regulējumu šajā uzņēmējdarbības jomā - gan veidojot sociāli vēlamu sabiedrības uzvedības regulējumu, gan nodrošinot papildu budžeta ieņēmumus.
Uzņēmumu TOP 500 ir daudz plašāks instruments atbildīgu lēmumu pieņemšanai nekā varētu domāt. Tas ir nopietns darba instruments augsta līmeņa vadītājam, uzņēmumu īpašniekam, kā arī valdībai. Savukārt izmaiņu, dinamikas rādītāji ir tā TOP 500 sadaļa, kurā meklējami iespēju un draudu avoti tālākās darbības labākai plānošanai. ■
Speciāli “Dienas Biznesam” 03.12.2018.
