Saskaņā ar jaunākajiem Starptautiskās darba organizācijas datiem, pasaulē katru gadu darbavietās notiek aptuveni 370 miljoni nelaimes un 2,78 miljoni nāves gadījumu. Katru dienu apmēram 7700 cilvēku mirst no traumām darba vietā vai no arodslimībām.

Arī saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, pērn Latvijā nelaimes gadījumos darbā cieta 1910 nodarbināto, no tiem 21 gāja bojā, bet 206 nodarbinātie guva smagus veselības traucējumus. Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn nedaudz ir palielinājies kopējais darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits – par 3%, bet smagi cietušo skaits – par 12%. Savukārt, bojā gājušo skaits ir būtiski samazinājies – par 45%.

Statistikas dati liecina, ka ir vērojams arodslimnieku skaita pieaugums, – pēdējo piecu gadu laikā pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 30% – no 138 gadījumiem 2013. gadā līdz 182 – 2017. gadā. Iespējams, ka tas ir saistīts ar nodarbināto lielāku informētību par savām tiesībām arodslimības apstiprināšanas gadījumā saņemt atbilstošas sociālās garantijas un kompensāciju. Tā ietver ārstēšanās, medikamentu, rehabilitācijas un citu ar ārstniecību saistītu izdevumu apmaksu. Pērn visvairāk pirmreizējo arodslimnieku apstiprināti apstrādes rūpniecībā (292 pirmreizējie arodslimnieki jeb 20%), transporta un uzglabāšanas nozarē (261 pirmreizējais arodslimnieks jeb 18%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (199 pirmreizējie arodslimnieki jeb 14%). Minētās arodslimības un arī letālos gadījumus varētu nepieļaut, ja uzņēmums savlaicīgi būtu sakārtojis savu darba drošības un arodveselības sistēmu.

Lai mazinātu arodslimību, traumatisma un letālo gadījumu skaitu jebkura veida uzņēmumā, ir izstrādāts jaunais darba drošības standarts ISO 45001, kas var veicināt ievērojamu drošības līmeņa paaugstināšanos darba vietā. Standarts paredz vienotu sistēmu visiem uzņēmumiem, kuri plāno uzlabot savu sniegumu darba drošības un arodveselības jomā. Tā mērķis ir nodrošināt darbinieku un apmeklētāju drošību darba vietā. Standarta prasību izpildīšanas rezultātā, uzņēmums var samazināt negatīvo ietekmi uz personas gan fizisko, gan garīgo un kognitīvo stāvokli.

Lai gan ISO 45001 pamatā ir OHSAS 18001 (bijušais standarts attiecībā uz arodveselību un darba drošību), tas ir jauns standarts, kas nav ne pārskatīts, ne atjaunināts, un līdz 2021. gadam tas pakāpeniski jāievieš. Starp ISO 45001 un OHSAS 18001 ir daudz atšķirību, taču galvenās izmaiņas, ar kurām jārēķinās uzņēmumiem, ir tādas, ka ISO 45001 koncentrējas uz mijiedarbību starp uzņēmumiem un uzņēmējdarbības vidi, bet OHSAS 18001 koncentrējas uz iespējamo veselības apdraudējumu novēršanu un citām iekšējām problēmām. Papildus pastāv arī sekojošas atšķirības: ISO 45001 pamatojas uz procesiem, bet OHSAS 18001 – uz procedūrām; ISO 45001 ņem vērā gan riskus, gan iespējas, bet OHSAS 18001 – tikai riskus; ISO 45001 ietver visu ieinteresēto pušu vēlmes (klientu, akcionāru, darbinieku, valsts iestāžu utt.), bet OHSAS 18001 – nē.

Ja uzņēmumā vēl nav ieviesta Darba drošības un arodveselības pārvaldības sistēma, uzņēmumi var izmantot vienu no Darba inspekcijas klientorientētas darbības labās prakses piemēriem – OiRA rīku. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka darba vides riska faktoru novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, lai izveidotu un uzturētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

Lai darba devējiem atvieglotu minēto normatīvo aktu prasību izpildi, Darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru jau 2013. gadā izstrādāja interneta vietnē bāzētu, interaktīvu rīku OiRA, ar kura palīdzību darba devējs bez maksas var novērtēt sava uzņēmuma darba vidē esošos riskus tiešsaistē, bez maksas. OiRA katru gadu tiek papildināts ar jauniem moduļiem. Pašlaik latviešu valodā ir izstrādāti un pieejami 11 OiRA rīka moduļi darba vides risku novērtēšanai birojos, izglītības iestādēs, veikalos, lauksaimniecības uzņēmumos, viesnīcās un viesu mājās, skaistumkopšanas salonos. OiRA rīks ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros darbinieku skaits ir līdz 20. 2017. gadā Latvijā OiRA rīku izmantoja 4310 uzņēmumi, kas ir par 31% vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Tas liecina par uzņēmumu gatavību novērtēt riskus savlaicīgi, nevis reaģēt uz jau notikušu riska gadījumu

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 9.11.2018.

Share