Academic Centre
Protams, ģeopolitiskie riski ir jāņem vērā, bet aizmirst par nacionālām interesēm arī nevajadzētu. Banku darbība ir reāls bizness, tāds pats kā zobārstniecība vai telekomunikācijas, un ir labi, ja mēs varam nodrošināt kvalitatīvu servisu Latvijas iedzīvotajiem, bet vēl labāk ja varam eksportēt finanšu pakalpojumus, kas ir vitāli nepieciešams mazām valstīm ar atvērto ekonomiku. Mēs nevaram atļauties to, ko lielas valstis, piemēram, ASV, kur parādās izteiktas protekcionisma tendences. Latvijai nav pietiekami lielu resursu, lai dzīvotu izolēti. Mums ir vajadzīga nauda importam, ko atkal var iegūt, veicot eksportu. Un līdz šim banku sektors pildīja šo funkciju. Bet, cik mūsu bankas ir patiesi mūsu? Pašlaik Zviedru kapitāls vien veido 54% no apmaksātā kapitāla.
Ja pagājušā gadsimta 90. gados ārvalstu kapitāla ienākšana bija vajadzīga gan no finanšu resursu, gan no korporatīvas pārvaldības viedokļa, tad šodien mums pašiem ir finanšu resursi, kā arī uzkrātas zināšanas, tikai nav tirgus. Jo pašlaik vietējie klienti jau ir sadalīti un tagad notiek sīva cīņa par to pārdali, bet, no tautsaimniecības viedokļa, nav svarīgi, vai klients ap-kalpojas A vai В bankā. Svarīgi, lai palielinās klientu un to darījumu apjomi, bet, zinot mūsu demogrāfisko situāciju, cerēt uz vietējo klientu pieaugumu ir naivi, kā arī ekonomikas bums Latvijā nav prognozējams, vismaz tuvākā nākotnē. Bet pasaulē, ārpus Latvijas, ir milzīgs tirgus un cilvēku skaits katru dienu palielinās. Skandināvu bankas ir ienākušas Latvijas tirgū un orientējas uz Latvijas rezidentiem, jo viņiem mēs esam ārzemju klienti un viņi šeit nodarbojas ar finanšu pakalpojumu eksportu. Latvijas rezidenti ir Skandināvu banku niša, bet kāda būs Latvijas banku niša? ASV mūsu politiķiem aizrādījusi, ka cauri Latvijas finanšu sistēmai plūst lielas naudas summas un ka mēs tās nespējam kontrolēt. Tas, protams, rada aizdomas, ka tik nelielai valstij kā Latvija var būt tik liels darījumu apjoms (tiek lēsts, ka 1% no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē), kas ir disproporcionāls mūsu valsts ekonomikas lielumam. Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, ka mūsu banku sistēmu izmanto daudz nerezidentu no bijušajām PSRS republikām. Tas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā. Liels nerezidentu naudas īpatsvars rada reputācijas riskus, vai mūsu bankas un uzraudzības iestādes ir spējīgas pārvaldīt un kontrolēt tādas naudas plūsmas. ASV uzraudzības iestādes nevar saprast, kāpēc Latvijā tiek apkalpoti klienti, kuri ir reģistrēti vienā jurisdikcijā, bet darījumus veic citā, savukārt norēķini tiek veikti caur trešo jurisdikciju (bieži Latviju). Kaut arī šādu rīcību bieži vien var skaidrot ar vēsturiski izveidojušos praksi, ka NVS valstu kompānijas optimizē nodokļus un apiet stingrus valūtas režīmus savās valstīs, ASV un rietumvalstis tos uzskata par aizdomīgiem darījumiem. Un mūsu banku, kā arī politiķu skaidrojumi nav līdzējuši. ASV «tura tonusā» visu pasauli, tiek sodītas arī lielas, starptautiskā arēnā cienījamas bankas, piemēram, Lielbritānijas Barclays banka nesen tika sodīta ar diviem miljardiem dolāru, nerunājot jau par miljardu vērtiem sodiem, ko samaksājušas Šveices bankas vairāku gadu garumā. ASV Tieslietu departaments ir bargs arī pret savām bankām.
Finanšu sabiedrība pasaulē ņem vērā ASV prasības un «izdabā» ASV Tieslietu departamentam, lai turpinātu strādāt ar Amerikas bankām. Domāju, ka arī Latvijai ir šis ceļš ejam, tāpēc ir jāņem vērā rekomendācijas, bet nevajag arī pārspīlēt, jo ārzemnieks/nerezidents nav sinonīms vārdam «noziedznieks», it īpaši globālajā pasaulē.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 18.06.2018.
