Academic Centre
Gadu gaitā EQLS ir kļuvis par vērtīgu rādītāju kopumu, kas papildina tradicionālos ekonomiskās izaugsmes un dzīves līmeņa indikatorus, piemēram, IKP vai ienākumus. EQLS apsekojums atspoguļo ES valstu iedzīvotāju noskaņojumu 2016. gada beigās. Kopumā tā ietvaros 33 valstīs tika aptaujāti vairāk nekā 36 tūkst. cilvēki. Galvenie apsekojuma secinājumi liecina, ka Eiropas Savienības valstīs vērojams vispārējs progress dzīves kvalitātes jomā, tomēr ne visi aspekti uzrāda pozitīvu dinamiku, un viens no tiem ir darba un privātās dzīves līdzsvars kā atsevišķās valstīs, tā valstu grupās.
Darba nedēļas ilgums Latvijā, neraugoties uz likumā noteikto, ir vidēji 44 stundas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES līdzās citām Austrumeiropas valstīm, bet faktiski sakrīt ar vidējo kopējo stundu skaitu ES -13 valstu grupā, salīdzinot ar ES -15 datiem, kas uzrāda 39,5 stundas. Jāpiebilst, ka strādāt vairāk nepiekrīt nevienas Eiropas valsts iedzīvotāji. Atbildot uz jautājumu "Cik stundas nedēļā jūs gribētu strādāt?", kopējais stundu skaits variē no 26 stundām (Dānija, Nīderlande) līdz 38 stundām (Bulgārija un Ungārija). Vēlamais kopējais darba stundu skaits ES -15 valstīs ir 30,5 stundas, bet ES -13 valstīs attiecīgi - 34,2 stundas. Latvijas iedzīvotāji kā vēlamo kopējo darba stundu skaitu nedēļā norādījuši 33 stundas, vidēji vēlētos samazināt šī brīža noslodzi par ceturto daļu jeb 25 %.
Kāpēc šādas vēlmes? Savā ziņā uz to atbild kāda cita jautājuma "Kopumā — cik labi jūsu darba stundas ir saskaņotas ar ģimenes vai sabiedriskiem pienākumiem ārpus darba?" atbildes. Vidēji ES valstīs šī saskaņotība veido 78 %, svārstoties no 59% (Bulgārija) līdz 88 % (Zviedrija, Nīderlande, Slovākija), Latvijā šim rādītājam esot 77%. Līdzās šai darba un privātās dzīves nesaskaņotībai visai būtiski faktori, kas, iespējams, ietekmējuši arī respondentu vēlmi strādāt mazāk, ir psiho-fizioloģiskais cilvēka stāvoklis darba dienas beigās.
2016. gadā vidēji 57% ES -15 un 64% ES -13 valstu respondentu vismaz vairākas reizes mēnesī pārnākuši mājās no darba pārāk noguruši, lai veiktu mājas darbus. Latvijā 2016. gadā šādas situācijas piedzīvojuši 66% respondentu, pretstatā 2012. gadā - 37%. Sādi rezultāti norāda uz darba intensitātes un sarežģītības pieaugumu, kam cilvēki netiek līdzi. 40% ES respondentu atzīmējuši, ka viņiem vairākas reizes mēnesī ir bijis grūti pildīt pienākumus ģimenē darbā pavadītā laika dēļ, un šajā aspektā ES četru gadu laikā vērojams pieaugums par 20 procentpunktiem. Latvijā situācija ir sliktāka - šādas situācijas atzīmējuši 47%, kas ir divas reizes augstāks rādītājs nekā 2012. gadā. Vienlaikus ar grūtībām koncentrēties darbam mājās veicamo pienākumu dēļ ES vairākas reizes mēnesī saskārušies 20% respondentu pretstatā 10% 2012. gadā. Arī Latvijā šis rādītājs ir par trešdaļu augstāks - attiecīgi 2016. gadā 29% un 2012. gadā 16%. Apskatot minētos rādītājus, ir jāsecina, ka Latvijai ir jāstrādā pie darba un privātās dzīves līdzsvara elastīguma nodrošināšanas, jo īpaši strādājošu vecāku gadījumā, bet ne tikai.
Darba mūža pagarināšana, pieaugot nodarbināto skaitam pēc 60 gadiem, pieprasa arī atbilstoša līdzsvara nodrošināšanu starp elastīgumu un drošību. Politikas risinājumiem vajadzētu būt vērstiem uz darba ņēmējiem ar noteikta laika darba līgumiem un fiziskā darba strādniekiem, kā arī tiem, kuriem jāpilda aprūpes pienākumi.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 04.06.2018.
. Unikālais, reizi četros gados visās Eiropas valstīs veiktais apsekojums ļauj vērtēt gan Eiropas pilsoņu dzīves objektīvos apstākļus, gan arī pašu pilsoņu viedokli par dzīvi kopumā. Apsekojumā tiek ņemti vērā vairāki aspekti, piemēram, nodarbinātība, ienākumi, izglītība, mājoklis, ģimene, veselība, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvars. Tiek aptverti arī subjektīvas dabas jautājumi, piemēram, cilvēku laimes izjūta, apmierinātība ar dzīvi, sabiedrības kvalitātes vērtējums.){kind=link}