Dienas Bizness, 03.05.2017.

Diemžēl iztrūkst skaidras stratēģijas un konkrētu soļu, kā Rail Baltic projektu izmantot Latvijas konkurētspējas celšanai salīdzinājumā ar citām projektā iesaistītajām valstīm. Tas ir valdības uzdevums, kas veicams sadarbībā ar loģistikas nozares pārstāvjiem. Domājot par iespējamiem riskiem, viens no acīmredzamākajiem ir neskaidrības par projekta finansējumu nākamajam periodam. Vairāk nekā skaidrs, ka Baltijas valstis no saviem budžetiem pašas nevarēs nodrošināt 6 miljardu eiro lielas investīcijas. Šobrīd plānots, ka ES nodrošina projekta finansēšanu 85% apmērā.

Arī pašu Baltijas valstu intereses un politiskie uzstādījumi ir visai mainīgi, piemēram, ja projekta izstrādes pirmajā etapā lielāko pretestību izrādīja Lietuva, tad pašlaik neskaidrību rada Igaunijas piesardzīgā nostāja attiecībā uz tālāko projekta attīstību. Tāpat projekta dzīvotspēja ilgtermiņā ir tieši atkarīga no kravu pārvadājumu stabila pieauguma. Kopumā Latvijai Rail Baltic infrastruktūra būtu ļoti izdevīga, tomēr pozitīvu efektu no projekta iegūsim tikai tad, ja spēsim būt gatavi pieaugošajai starptautiskajai konkurencei. Līdzīgi kā Brexit, konkurences cīņā starp valstīm uzvarēs tās valstis, kas būs sagatavojušās pirmās un vislabāk. Labā ziņa - šoreiz mums ir priekšrocības, jo projekta koordinators ir Latvijā.  Pārdomāti jāveido atbalsta sistēmas uzņēmējiem, kuri strādās ar kravu pārvadājumiem un loģistiku. Piemēram, veidot speciālo ekonomisko zonu un loģistikas centru Salaspilī, nodrošinot savienojumu ar Rīgas Brīvostas speciālo ekonomisko zonu. Jāstrādā tā, lai kravu kustība varētu notikt ar atvieglotu dokumentāciju, bez papildus nodevām. Savukārt ES un Latvijas normatīvajā regulējumā būtu jāpanāk, ka ir izdevīgi kravas noliktavās uzglabāt ilgtermiņā, vismaz līdz vienam gadam, tādā veidā nodrošinot uzņēmējiem iespēju izmantot Latviju kā sezonālo pieprasījuma svārstību izlīdzināšanas un gatavās produkcijas uzkrāšanas vietu. Izmantojot tikai šo salīdzinoši vienkāršo atbalsta mehānismu, Latvija varētu kļūt par patiesu reģionālas nozīmes loģistikas centru ar ievērojamu attīstības potenciālu. Tomēr galvenais nosacījums ir maksimāla loģistikas infrastruktūras un pārvadājumu pieejamība visiem uzņēmumiem, tajā skaitā arī maziem un vidējiem. Svarīgi, lai ne valsts, ne privātajam sektoram nebūtu ekskluzīvas tiesības. Labs piemērs šajā ziņā ir avio loģistikas pakalpojumi, ir daudz pakalpojumu piedāvātāju un liels skaits loģistikas uzņēmumu, kuri nodrošina iespēju pārvadāt kravas. Jo iespējas pārvēršas ieguvumos tikai tad, ja mēs esam tām gatavi un tās izmantojam.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 03.05.2017.

Share