Silvija Kristapsone: Cilvēkkapitāls un labklājības ambīcijas

Investīcijas cilvēkkapitāla ir izglītība, veselības aprūpe, profesionālā sagatavotība un citas aktivitātes, kas padara cilvēkus ekonomiski ražīgākus un emocionāli bagātākus. Latvijā, cilvēku skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojot, būtiski saglabāt cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt tā produktivitāti. 2016. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 988,6 tūkst, iedzīvotāji, kas ir nedaudz vairāk par divām trešdaļām no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, t.sk. nodarbināti bija 893,3 tūkst, un bezdarbnieki - 95,3 tūkst. No kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita augstākā izglītība ir 37%, t.sk. sievietēm - 47%, vīriešiem - 26%. Eiropas Savienības valstu aprēķini uzskatāmi parāda, ka pastāv nozīmīga sakarība starp darbaspēka izglītības līmeni un valsts IKP - jo lielāks ir augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars iedzīvotāju sastāvā, jo lielāka ir saražotā IKP vērtība uz vienu iedzīvotāju valstī. Nodarbinātības un izglītības statistikā īpaši tiek izcelta iedzīvotāju vecumu grupa no 30 līdz 34 gadiem, jo augstākās izglītības īpatsvars šajā grupā uzrāda visaugstāko sakarību ar IKP. Latvijā šajā vecumgrupā augstākā izglītība ir 42,8% iedzīvotāju, bet ar vislielāko atšķirību starp sievietēm (56,1%) un vīriešiem (30,1%). Tieši tāpēc izglītība ir viens no ES pamatmērķiem desmit gadu izaugsmes stratēģijā Eiropa 2020. Tas paredz vecuma panākt, ka augstākā izglītība vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir vismaz 40% iedzīvotāju. Latvijas individuālo mērķi 34%-36% esam jau sasnieguši 2015. gadā. Vai tas nozīmē, ka drīkstam šajā izaugsmē apstāties?  Cilvēkkapitāla kopējā novērtējumā lielākā loma ir plašākas grupas - cilvēku vecumā no 25 līdz 54 gadiem - izglītības līmenim. Latvijā augstākā izglītība šajā vecumgrupā ir tikai 32,5 % iedzīvotāju. Lai arī Latvijā pamatizglītību ieguvušo īpatsvars minētajā vecuma grupā ir salīdzinoši mazāks (10,5 %) nekā daudzās citās Eiropas valstīs, mums ir jāizmanto arī iespējas paaugstināt vismaz kādas daļas iedzīvotāju izglītības līmeni arī šajā grupā, piedāvājot profesionālo apmācību mūžizglītības programmās. Tas nozīmē, ka valsts līmenī ir jābūt nopietnai stratēģijai, kā plānojam uzturēt un attīstīt Latvijas cilvēkkapitālu, kas varēs nodrošināt valsts un sabiedrības labklājības pieaugumu.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 25.08.2017.