Academic Centre
Semināra vadītājs, LU EVF asociētais profesors Jānis Priede uz šo pasākumu bija sapulcējis pētniekus no visām trim Baltijas valstīm un Vācijas. Pasākumā bija pārstāvētas vadošās Baltijas universitātes – Latvijas Universitāte, Tartu Universitāte un Kauņas Tehnoloģiju universitāte, kā arī Fuldas lietišķo zinātņu universitāte (Vācija). Pasākumā piedalījās arī citi eksperti, piemēram, no Latvijas Bankas un Vācijas vēstniecības Latvijā.
Pasākums izraisīja ļoti lielu interesi no klausītāju puses un krietni pārsniedza prognozēto dalībnieku skaitu – tas pārsniedza 100!
Pasākumā ļoti plaši tik analizēta Baltijas valstu un Vācijas pašreizējā ekonomiskā situācija Krievijas tirdzniecības embargo apstākļos.
Galvenās tēzes, kas izskanēja pasākumā:
- Krievijas tirdzniecības ierobežojumi nav nekāds jaunums. Arī iepriekš Krievija ir piekopusi regulāru ne-tarifu barjeru ieviešanu. Šoreiz ir noteikts ļoti strikts tirdzniecības embargo dažādās lauksaimniecības preču grupās. Baltijas valstīm un Vācijai situācija ir atšķirīga, jo arī eksporta struktūra uz Krieviju ir atšķirīga. Ja Baltijas valstis eksportē vairāk zemas pievienotas vērtības preces, tad Vācijas eksportā ir krietni vairāk redzams augstas pievienotās vērtības īpatsvars. Baltijas valstu ekonomisti viennozīmīgi saskata risku, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārtikas ražotājiem būs ļoti problemātiski atgriezties Krievijas tirgū. Viss, protams, ir atkarīgs, cik ilgi embargo turpināsies un cik daudz laika Krievijas ražotājiem būs dots, lai mēģinātu aizstāt importa preces ar vietējo ražojumu. Eiropas uzņēmējiem, savukārt, jāmeklē jauni tirgi vai jāpiedāvā jauni produkti.
- Pastāv divas alternatīvas, kā izvairīties no vidējā ienākuma slazda: saglabāt zemas algas uz visiem laikiem (bezjēdzīgi) vai palielināt darba ražīgumu. Darba ražīgumu var palielināt ar kapitāla uzkrāšanu (investīcijām; pašlaik tas ir problemātiski, ņemot vērā investoru nenoteiktību un banku saistību līmeņa samazināšanos (deleveraging) procesa turpinājumu). Otra alternatīva - palielināt kopējo faktoru produktivitāti ar strukturālām reformām.
- Zemās procentu likmes Eiropā nepietiekami stimulē investīciju apjomu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi. Ir jādomā par efektīvākiem līdzekļiem.
Projekta vadītājs asoc. prof. Jānis Priede izsaka pateicību par finansiālo atbalstu Baltijas – Vācijas augstskolu birojam.
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova viedoklis par pasākumu: www.makroekonomika.lv/atzinas-no-starptautiska-seminara-galvenie-izaicinajumi-baltijas-valstim
Pasākuma programma: www.evf.lu.lv/zinas/t/41352/
Pasākuma fotogalerija: foto.lu.lv/arhiivs/2016/c_mar/08/index.html
