Jebkurš no mums zina, ka korupcija publiskajā sektorā apdraud ne tikai demokrātiskas valsts sistēmu, bet tiek nodarīts arī ļaunums kopējam valsts tēlam, radot būtiskas ekonomiskas sekas - investīciju apjoma samazināšanos un valsts attīstības kavēšanos. Korupcija publiskajā sektorā bremzē arī godīgas biznesa vides attīstību un izkropļo konkurenci. Korupcijas risku novēršanu publiskajā sektorā regulē virkne likumdošanas aktu, bet to izpildei seko KNAB. Savukārt nevalstiskās organizācijas, piemēram, Sabiedrība par atklātību Delna kā Transparency International nodaļa Latvijā, veic «sargsuņa» un trauksmes cēlēja lomu.

 Mazāk apzināti ir korupcijas riski privātajāsektorā, piemēram, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana, nolaidība savu pienākumu veikšanā, kas var radīt zaudējumus uzņēmumam vai tā klientiem, tāpat arī neatļautu labumu pieņemšana un komerciālā uzpirkšana. Lai gan privātajā sektorā vienots normatīvais regulējums nepastāv, tomēr ir virkne precedentu, kas apliecina, ka kukuļošana ir plaši izplatīta parādība arī šajā sektorā. Ir plaši izskanējuši arī skandāli starptautiskajos darījumos, tajā skaitā tirdzniecībā un investīciju projektos, apdraudot labu pārvaldību un tautsaimniecības attīstību, izkropļojot starptautiskās konkurences nosacījumus.  Tāpat kā korupcija publiskajā sektorā, arī privātā sektora korupcija rada nopietnas sekas ne tikai uzņēmumu sekmīgā darbībā, bet atstāj arī negatīvu ietekmi sabiedrības un valsts līmenī - tās attīstība un konkurētspēja var tikt būtiski apdraudēta. Sabiedrība riskē saņemt preces un pakalpojumus par augstāku cenu, bet zemāku kvalitāti, jo resursu izlietojums ir neefektīvs. Arī sabiedrisko pakalpojumu privatizācija, izmantojot politisko ietekmi personīgās interesēs, Latvijā jau ir parādījusi savu graujošo ietekmi uz turpmāku valsts attīstību un starptautisko reputāciju.  Lai mazinātu koruptīvo darbību iespējas privātajā sektorā pirmkārt ir nepieciešami sabiedrību izglītojoši pasākumi, kas mācītu atpazīt korupcijas riskus un vairotu izpratni par to negatīvajām sekām. Prasība uzņēmumos veidot iekšējo kontroles sistēmu varētu būt viens no risinājumiem, kas veicinātu izpratni par koruptīvo darbību atpazīšanu un novēršanu. Arī ētikas normu izpratne ne tikai sabiedrības līmenī, bet katra darbinieka līmenī samazinātu koruptīvo darbību iespējamību.  Aplūkojot Transparency International Korupcijas uztveres indeksa datus, var secināt - jo zemāks korupcijas līmenis valstī, jo augstāka tās labklājība. Tikai katram apzinoties negatīvo korupcijas ietekmi uz valsts kopējās labklājības pieaugumu, varam cerēt veidot savu valsti un sabiedrību labāku.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 16.11.2017.

Share