Sandra Jēkabsone; Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docents

Enerģijas pietiekamība ir valsts ekonomiskās attīstības, dzīves kvalitātes un valsts drošības jautājums. Enerģētikas nozare veido aptuveni 3% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības Latvijā, un tajā strādā aptuveni 1,5% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem, kas ierindo to mazāko nozaru vidū. Latvijā vietējie energoresursi veido tikai 1/3 no kopējiem primārajiem energoresursiem. Pašlaik aktuāla Latvijas problēma ir importēto energoresursu zemā diversifikācijas pakāpe, gandrīz 40% no kopējā importētās enerģijas apjoma veido imports no Krievijas. Kā viens no iespējamiem risinājumiem energoatkarības mazināšanai ir vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) plašāka izmantošana, sniedzot arī būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

Lai gan pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, vērojamas izmaiņas tā struktūrā - samazinās dabasgāzes patēriņa īpatsvars un palielinās atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Atjaunojamās enerģijas daļa enerģijas patēriņā Latvijā ir aptuveni 35%, ierindojot Latviju starp Eiropas Savienības līderēm (vidēji ES atjaunojamā enerģija veido 15% no enerģijas patēriņa).  Galvenie atjaunojamie resursi Latvijā ir koksne un hidra resursi, mazākā apjomā -vēja enerģija un biogāze. Tomēr siltumenerģijas ražošanā joprojām galvenokārt tiek izmantota dabasgāze, tāpat arī transportā, kas ir lielākais energoresursu patērētājs, dominē neatjaunojamie resursi. Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, laika posmā līdz 2020. gadam Latvijā ir noteikti vairāki mērķi. AER īpatsvaram enerģijas bruto gala patēriņā 2020.gadā jāsasniedz 40%, bet AER īpatsvaram enerģijas bruto gala patēriņā transporta sektorā -10%. Jāatzīmē, ka Latvijai ir liels potenciāls tālāk attīstīt hidra, biomasas, vēja, saules un ģeotermālās enerģijas avotus. Šobrīd tiek izmantota tikai 1/4 no agrāko ūdensdzirnavu un bijušo mazo HES potenciālās jaudas, jo ir noteikti ierobežojumi mazo HES būvniecībai, lai aizsargātu zivju resursus un saglabātu upju bioloģisko daudzveidību.  Vairumā gadījumu atjaunojamo resursu izmantošana ir dārgāka nekā no fosilā kurināmā iegūtā enerģija. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas elektroenerģijas ražošanu, tika ieviests obligātais iepirkums un garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu, kas piesaistīja gan vietējo, gan ārvalstu investoru interesi, tomēr radīja papildu slogu gala patērētājiem, tāpēc jāmeklē jauni risinājumi, lai veicinātu zaļās enerģijas ražošanu un patēriņu Latvijā.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 23.08.2017.

Share