LU Ekonomikas un vadības fakultātē, LU Vēstures un filozofijas fakultātē apskatāma stendu izstāde "Bibliotēku dārgumi"

Sveicot LU 95. gadadienā, LU Bibliotēka un LU Akadēmiskā bibliotēka izveidojušas stendu izstādi, kurā pirmo reizi vienkopus apskatāmas abu bibliotēku kultūrvēsturiskās bagātības. Dārgumu izstādei ir trīs dimensijas - virtuālā, stendu un retumu eksponātu izstāde Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4. Stendu izstādē aplūkojami pergamentu, gravīru, attēlizdevumu, karšu, rokrakstu un iespieddarbu attēli, kas aptver laika posmu no 13. gs. līdz 19. gs. sākumam.  Izstāde piedāvā apskatei astoņus pergamentus, kas radīti laikā no 14. līdz 17. gadsimtam; Vecās Derības fragmentu, kas tapis 14. gs. vai 17. gs.; zviedru provinču ienākumu un izdevumu pārskatu. Vērīgāks skatītājs varēs pamanīt, ka manuskriptu teksti vietām ir padzisuši, bet daļā no tiem redzami skaisti veidoti iniciāļi. Manuskriptu fragmentos būs iespēja ieraudzīt 14. gs. notis. Senās Ēģiptes cienītājiem tiek sniegta iespēja gūt priekšstatu par 19. gs. Kairas apkārtni un Memfisas piramīdām. Izstādē aplūkojamas vienpadsmit Napoleona dibinātā Eģiptoloģijas institūta izdoto oriģinālgravīru kolekcijas "Ēģiptes apraksts jeb piezīmju kolekcija, kas veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā" 2. izdevuma gravīras. Tās atklāj Senās Ēģiptes kultūras brīnumus un sniedz nozīmīgu informāciju par Ēģiptes vēsturi dažādos laika posmos. Viena no nozīmīgākajām LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcijām ir pedagoga un novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) materiālu krājums. J. K. Broce dzimis Gerlicā, apguvis tehnisko zīmēšanu, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju. 1768. gadā pārnācis uz Rīgu, J. K. Broce sāka strādāt par mājskolotāju, bet gadu vēlāk par pedagogu Rīgas Ķeizariskajā licejā, kur nostrādāja 46 gadus. J. K. Broce vāca un krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja un komentēja sava laikmeta liecības, kas viņam likās nozīmīgas, turklāt visu fiksēja ar lielu precizitāti, zīmējumiem pievienojot rakstītus paskaidrojumus. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās J. K. Broces bibliotēkai atstātajā arhīvā. J. K. Broces nozīmīgākais darbs “Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente ...” aptver 10 ādā iesietus sējumus (3130 lpp.; lapu formāts - 33 x 21 cm), kuros ar lielu rūpību un precizitāti attēloti Latvijas un Igaunijas muižu, piļu un apdzīvotu vietu skati, sabiedriskās celtnes, dzīvojamās ēkas, baznīcas, tilti, pilsētu un lauku iedzīvotāji, to apģērbs, iedzīve un darba procesu raksturojums, dažādas tehniskās ierīces, pieminekļi, ģerboņi, zīmogi un monētas. J. K. Broces darba stilam raksturīgs, ka par zīmētajām pilsētām viņš centies savākt iespējami daudz liecību - zīmējis nozīmīgākās celtnes, devis pilsētas vēstures aprakstu, ekonomisko un administratīvo raksturojumu, sniedzis ziņas par pilsētas iedzīvotājiem un to nodarbošanos. Starp izstādē eksponētajiem rokrakstiem īpaša vieta ir brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" manuskripta fragmentam. "Mērnieku laiki" ir pirmais latviešu valodā sarakstītais reālistiskais romāns. Brāļi Kaudzītes pie romāna tapšanas strādāja no 1876. līdz 1879. gadam. Manuskriptā redzamie labojumi un papildinājumi uzskatāmā veidā atklāj romāna rakstīšanas sarežģīto gaitu. Vienā no izstādes stendiem skatāms pirmais Bībeles izdevums latviešu valodā: "Tā Svētā Grāmata jeb Dieva Svētais Vārds, kas priekš un pēc tā Kunga Jēzus Kristus svētas piedzimšanas no tiem svētiem dieva cilvēkiem, praviešiem, evaņģēlistiem jeb priecas mācītājiem un apustuļiem uzrakstīts, tām latviešu Dieva draudzībām par labu iztaisīta." Bībele iespiesta J. G. Vilkena Karaliskajā tipogrāfijā laikā no 1685. līdz 1694. gadam. Izstādes atklāšanas fotogalerija.