Academic Centre
Zviedru autobusu vadītāji gadiem ilgi nav pieņēmuši skaidru naudu, un Stokholmas metro biļeti nav iespējams iegādāties, maksājot ar skaidru naudu, bet mazumtirgotājiem ir likumīgas tiesības atteikties no monētām un banknotēm.
Pat ielu pārdevēji un baznīcas arvien vairāk izvēlas kartes vai telefona maksājumus. Arī citās Skandināvijas valstīs situācija ir līdzīga, piemēram, Dānijā pērn skaidra nauda apgrozībā bija vien 3% no IKP, kas ir krietni mazāk par eirozonas vidējo rādītāju - 10%. Bez skaidras naudas brīvi var iztikt arī Islandē, Norvēģijā un Somijā.
Tomēr runas par monētu un banknošu drīzu izzušanu no mūsu ikdienas ir krietni pārspīlētas. Skaidrās naudas apjoms pasaulē, kā arī Eiropas Savienībā un eirozonā nevis samazinās, bet gluži pretēji - palielinās. Samazinājums vērojams tikai atsevišķās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Īrijā un Lielbritānijā.
Kopš 2005. gada apgrozībā esošo dolāru un eiro vērtība ir dubultojusies, attiecīgi 1,48 trilj. un 1,1 trilj. eiro. Daļēji šo izaugsmi var izskaidrot ar šo valūtu pieprasījumu ārvalstīs, taču ir arī daudz pierādījumu tam, ka eiropieši un amerikāņi joprojām tur skaidru naudu makos. Skaidras naudas maksājums vēl joprojām ir populārākais norēķinu veids visās minētajās valstīs, piemēram, Austrijā skaidras naudas norēķini veido 80% no visiem norēķiniem, bet ASV tie ir nepilni 50%. Tomēr, ja analizējam darījumu apjomus, tad situācija mainās un skaidras naudas īpatsvars vairs nav dominējošs, piemēram, Francijā, Nīderlandē, Kanādā un Austrālijā. Cilvēki dod priekšroku bezskaidriem norēķiniem, īpaši, ja tiek veikti lieli pirkumi.
Tradīcijas un paradumi dažādās valstīs atšķiras, arī attieksme pret naudu ir dažāda. Vieniem skaidra nauda dod drošības sajūtu, bet citi uzskata, ka skaidra nauda makā palīdz labāk kontrolēt savus tēriņus. Tikko atgriezos no starptautiskas konferences Sofijā un biju ļoti pārsteigta, ka Nacionālā mākslas galerijā varēja norēķināties tikai skaidrā naudā, nerunājot nemaz par taksometriem un restorāniem. Statistika arī parāda, ka Bulgārijā skaidra nauda veido 13,8% no IKP.
Ja runā par Latviju, tad jau pašlaik veiksmīgi var iztikt bez skaidras naudas, bet statistika rāda, ka skaidras naudas apjoms veido 6% no IKP.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 05.10.2017.
 datiem 2015. gadā skaidras naudas darījumi veidoja tikai 2% no visu valstī veikto maksājumu vērtības. Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis samazināsies jau līdz 0,5%. Savukārt pērn apgrozībā esošā skaidrā nauda bija 1,4% no IKP.){kind=link}