Ivita Faituša, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Dienas Bizness 29.05.2017.

Vairāku Latvijas pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem ir neefektīva, kas nozīmē, ka pašvaldību funkciju īstenošanai resursi tiek izlietoti neproduktīvi un neekonomiski. To skaidri apliecina Valsts kontroles publiskotie ziņojumi par nelietderīgiem tēriņiem dažādās valsts un pašvaldību iestādēs. Neraugoties uz likumdošanā paredzētajām obligātajām zvērinātu revidentu pārbaudēm, pēdējo trīs gadu laikā ir konstatēti būtiski pārkāpumi.

2015. gadā Valsts kontrole savās pārbaudēs konstatēja, ka pašvaldībās nav izpratnes par grāmatvedības uzskaites kārtību un trūkst iekšējās kontroles. Pašvaldībās tika konstatētas gan fundamentālas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, gan atklāti finanšu līdzekļu piesavināšanās gadījumi. Valsts kontroles ieskatā minētos trūkumu cēlonis bija pašvaldību vadītāju nespēja nodrošināt atbilstošu iekšējo kontroli, nevēlēšanās rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai nepilnības normatīvajos aktos. Savukārt Valsts kontroles ziņojums par 2016. gadu parāda, ka pašvaldībās joprojām ir neatbilstoša, neefektīva iekšējās kontroles sistēma. Tā rezultātā ir pieļautas kļūdas grāmatvedības uzskaitē, kas būtiski ietekmējis pašvaldību pārskatos uzrādītās informācijas kvalitāti. Pašvaldību vadītāju aptaujā visi vadītāji atbild, ka viņu pašvaldībā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, un 94% uzskata, ka iekšējās kontroles sistēmai ir liela nozīme, taču tajā pašā laikā 34% vadītāju nav saprotamas normatīvajos aktos noteiktās prasības iekšējās kontroles sistēmai. Lielākā daļa pašvaldību vadītāji vēlas uzlabot savas zināšanas par iekšējās kontroles sistēmu un uzskata, ka vislabāk iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu veicinātu skaidrāks normatīvais regulējums.  Pilnībā jāpiekrīt Valsts kontroles viedoklim, ka ir steigšus jāveic grozījumi normatīvajos aktos, skaidri nosakot prasības pašvaldībām. Uzskatu, ka Latvijā bez kvalitatīva pašvaldību regulējuma «nav iespējams strādāt», taču normatīvo aktu izmaiņas prasa samērā ilgu laiku. Tāpēc nākamajiem pašvaldību vadītājiem ir jābūt gataviem atrisināt šo jautājumu, jo tikai ar sakārtotu iekšējās kontroles sistēmu ir iespējams sasniegt pašvaldību stratēģiskos mērķus, kas saistīti gan ar infrastruktūras uzlabošanu, gan ar dažādu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.  Pašvaldību vadītājiem ne tikai godprātīgi jāpilda likumos un noteikumos minētās prasības, rīkojoties ar mantu un finanšu līdzekļiem efektīvi un ekonomiski, bet arī jāparūpējas, lai normatīvo aktu nepilnības netiktu izmantotas ļaunprātīgi.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 29.05.2017.

Share