Academic Centre
Netieši uz izglītības kvalitāti norāda arī ārvalstu studentu pieaugošais skaits Latvijā. 2016./17. gadā Latvijas augstskolās studēja 7880 ārvalstu studentu, kas ir par 27% vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Tāpat ar katru gadu pieaug ārvalstu studentu īpatsvars kopējā studējošo skaitā, un šobrīd ārvalstu studenti veido jau vairāk nekā 10% no studējošo kopskaita.
Atbildot uz jautājumu par izglītības kvalitāti ietekmējošiem faktoriem, respondenti visbiežāk min, ka nepieciešams ieviest izmaiņas studiju programmās, to saturā un uzlabot pasniedzēju kvalifikāciju. Tāpat salīdzinoši daudz respondentu norāda uz plašāku studentu iesaistīšanu praksē un lielāku valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu augstākās izglītības vajadzībām.
2016. gadā Latvijā darbojās 32 augstskolas, kas piedāvāja plašu studiju programmu klāstu vairāk nekā 260 dažādos studiju virzienos. Latvijā iespējams apgūt gan pamata, gan augstākā līmeņa akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī turpināt studijas, doktorantūrā vai rezidentūrā. Studiju programmu klāsts ir pietiekoši daudzveidīgs, tomēr potenciālajiem studējošajiem tajā ir grūti orientēties, un viņi ne vienmēr izprot atšķirības starp dažādām studiju programmām un to līmeņiem. Tāpat nav skaidrības par atsevišķu studiju programmu saturu, bieži dažādās augstskolās vienā un tajā pašā studiju programmā tiek piedāvāti ļoti atšķirīgi studiju kursi, kas cilvēkos rada neizpratni. Līdz ar to studiju programmas izvēli lielā mērā nosaka nevis tās saturs, bet budžeta vietu skaits, lai gan 58% no visiem studējošajiem studē par maksu.
Kas attiecas uz pasniedzēju kvalifikāciju, tad pēdējo desmit gadu laikā ievērojami ir audzis akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars. Ja pirms desmit gadiem 44% augstskolu akadēmiskā personāla bija zinātniskais grāds, tad pašlaik jau tie ir gandrīz 60%. Visiem augstskolu pasniedzējiem, kas to vēlas, ir dažādas iespējas pilnveidot savu kvalifikāciju gan Latvijā, gan, dodoties pieredzes apmaiņā uz ārvalstu augstskolām ERASMUS+ u.c. programmu ietvaros. Iespēju robežās tiek piesaistīti arī vieslektori gan no ārvalstu augstskolām, gan pašmāju iestādēm un uzņēmumiem. Lai vēl vairāk veicinātu labāko speciālistu piesaisti augstskolām, būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību pasniedzēju motivācijas sistēmai, lai viņi būtu ieinteresēti iesaistīt studentus gan pētnieciskajā darbā, gan citās aktivitātēs, kas vēlāk būtu noderīgas viņu profesionālajā dzīvē.
Kas attiecas uz izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, lai augstskolās tiktu sagatavoti tādi speciālisti, pēc kādiem ir pieprasījums darba tirgū, ir jābūt ciešai sadarbībai ar darba devējiem. Bet darba devēji ne vienmēr grib iesaistīties mācību kursu satura veidošanā, jo viņiem ir grūti vai pat neiespējami noformulēt, kādas konkrētas prasmes darbiniekiem būs nepieciešamas pēc trīs vai pieciem gadiem. Jāatceras, ka darba tirgus mainās ļoti strauji un bieži vien neparedzami, tāpēc augstskolu uzdevums ir sniegt ne tikai konkrētas zināšanas un prasmes, bet arī kompetences, kas absolventiem ļaus attīstīties un būt konkurētspējīgiem visas dzīves garumā.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 8.09.2017.
, Latvijas augstskolas uzrāda salīdzinoši labus rezultātus. Tāpat divas no Latvijas augstskolām (Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte) 2017. gadā ir iekļuvušas prestižajā QS World University Rankings, kas apliecina to piederību pasaules labākajām universitātēm.){kind=link}