Pragmātiska politika Kad 1959. gadā Singapūra tika iecelta sava valdība (Anglijas aizbildnībā), tā izvēlējās realizēt pragmatisku tirgus orientētu programmu. Tomēr, kad federācija ar Malaiziju neizdevās un 1965. gadā Singapūra kļuva neatkarīga, tā vairs nevarēja paļauties uz «neredzamo roku» un pati aktīvi iesaistījās valsts nākotnes noteikšanā. Līdz 1971. gadam Singapūra kalpoja kā galvenā britu jūras bāze Āustrumāzijā. Pēc britu aiziešanas, lai diversificētu ekonomikas attīstību, kā arī lai samazinātu bezdarbu un celtu iedzīvotāju labklājību, valdība pieņēma lēmumu veicināt ražošanu. Tas tika panākts, piesaistot ārvalstu investīcijas, radot ārvalstu investoriem pievilcīgu biznesa vidi. Mūsdienās Singapūra ir Āzijas centrs pasaules preču tirdzniecībai, tā ir mājvieta pasaules lielākajām preču tirdzniecības kompānijām, kas rada vairāk nekā 1 triljonu dolāru lielu ikgadējo apgrozījumu. Tāpat Singapūra jau daudzus gadus ieņem trešo vietu valūtas tirgū, pēc Londonas un Ņujorkas. Šeit darbojas vairāk nekā 500 finanšu iestādes, kas nodrošina 25-35% no preču tirdzniecības finansēšanas Āzijā. Singapūras attīstības galvenais veiksmes faktors slēpjas faktā, ka tā ir Āzijas tirdzniecības un loģistikas centrs. Pateicoties valdības aktīvai ārvalstu investoru piesaistes politikai, ir izveidota ērta un droša uzņēmējdarbības vide. Kopumā tās veiksmes atslēga ir ekonomiskas sektors ar augstu pievienotu vērtību (elektronika, farmācija un biotehnoloģijas, naftas ķīmijas rūpniecība). Savukārt angļu un ķīniešu valodas zināšanas nodrošina efektīvu darbu gan ar Ķīnu un Rietumiem, gan ar Indiju. Latvija var mācīties Jāsecina, ka neraugoties uz Honkongas un Singapūras šķietamo līdzību, katra ir izvēlējusies savu attīstības scenāriju, abiem izrādoties ļoti veiksmīgiem. Hongkonga - valdības «pozitīvās neiejaukšanās» politiku, jeb kā to nosauca Miltons Frīdmans «laissezfaire», bet Singapūra valdība realizē aktīvu politiku. Katra finanšu centra stāsts ir unikāls, tomēr centru specializācija parasti veidojas, pateicoties valdības izveidotam pievilcīgam tiesiskajam un nodokļu režīmam. Arī Latvijas specializācija balstās uz vēsturiskām saiknēm ar kaimiņvalstīm. Kopējā vēsture palīdz mums labāk saprast klientu vajadzības no bijušā PSRS bloka valstīm, ko grūtāk izdarīt finanšu iestādēm, piemēram, Londonā vai Luksemburgā. Gan Singapūra, gan Honkonga veiksmīgi izmantoja savu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Arī Latvijā var izmantot savu tirdzniecības un loģistikas centra potenciālu, kā arī būt laba alternatīva kapitāla bēgšanai no Krievijas un NVS valstīm. Arī Latvijai ir nepieciešama politiskā griba redzēt Rīgu kā finanšu centru, kā nozīmīgu pasaules mēroga spēlētāju, radot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, īpaši strādājot pie ārvalstu investoru piesaistes un piedāvājot to, ko nepiedāvā citi, vai arī to pašu piedāvājot labākā kvalitātē. Latvijas pozīcija šajā jautājumā pašlaik, labākā gadījumā, ir konservatīva, bet ar to nepietiek, jo valstu starpā pastāv sīva konkurence par iespēju pārvaldīt ārvalstu kapitālu. Tāpēc mums jāatceras teiciens - «ja tu neesi pie galda, tad tu esi uz galda». Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 17.03.2017.