Academic Centre
Piedāvāju savu nodokļu reformas analīzi visos trīs parametros. Uzsākot nodokļu reformas izstrādi, valdība izvirzīja sekojošus mērķus - stiprināt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un nodrošināt papildus resursus. Manuprāt, kļūda tika pieļauta jau pašā mērķu izvirzīšanas procesā, jo esošās reformas ietvaros nav izvērtēta valsts ekonomikas attīstība un iedzīvotāju labklājības vairošana ilgtermiņā, kas ir jebkuras nodokļu sistēmas nozīmīga sastāvdaļa. Vēl viens aspekts, kas nav ņemts vērā, ir nodokļu sistēmas stabilitātes jautājums. Ja sistēma pastāvīgi tiek mainīta vai koriģēta, tas rada nestabilitātes apziņu gan darba ņēmējos, gan darba devējos un ekonomikā kopumā. Analizējot izvirzītos mērķus un esošo piedāvājumu, var teikt, ka mērķi ir sasniegti daļēji. Ir sasniegts mērķis par ieņēmumu pieaugumu, kas galvenokārt ir saistīts ar akcīzes ieņēmumu pieauguma prognozēm un paredzamo ēnu ekonomikas samazināšanos, izmantojot PVN reversās likmes piemērošanas bāzes palielināšanu. Mērķis samazināt nevienlīdzību ir daļēji sasniegts, ieviešot progresīvo IIN. Progresivitāte kopumā ir pareiza pieeja, tomēr arī tā ir jāskata kontekstā ar kapitāla pieauguma nodokli, kā arī ar kopējo iedzīvotāju uzticību valstij un nodokļu taisnīgu sadali. Esošā pieeja paver ļoti lielas manipulācijas iespējas ar dividendēm un kapitāldaļām.
Valsts ekonomikas konkurētspēju var novērtēt tikai salīdzinājumā ar tiešajiem konkurentiem, kas Latvijas gadījumā ir Baltijas reģions. Valdības lielā izšķiršanās bija stimulēt ekonomiku ar izdevīgu nodokļu politiku vai īstermiņa vajadzību apmierināšana. Jau ierasti tika izvēlēts pēdējais variants.
Piedāvātā nodokļu reforma padarīs mūsu uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus un veicinās ražošanas pārcelšanu uz ārzemēm. Reģionā būsim valsts ar visaugstākajiem darbaspēka nodokļiem iedzīvotājiem ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Arī grupā līdz 20 000 eiro gadā Latvija vēl arvien būs dārgākā, jo Igaunijā ir augstāks neapliekamais minimums. UIN Igaunijā un Latvijā būs vienādi, bet Lietuvā joprojām -15%. Konkurētspējas nodrošināšanai bija nepieciešams palikt pie sākotnējās ieceres par 20% UIN, 20% IIN un 20% kapitāla pieauguma nodokli, PVN reversā nodokļa bāzes paplašināšanu un samazināto PVN likmju pakāpenisku atcelšanu. Ņemot vērā ekonomikas augšupeju un struktūrfondu līdzekļu pieaugumu, varējām sagaidīt plānotā deficīta izlīdzināšanos, vēl arvien paliekot pieļaujamā deficīta robežās pirmajā reformas gadā. Savukārt ļoti būtiskie sociālie jautājumi būtu bijuši jārisina, veidojot jaunu veselības finansēšanas sistēmu, īstermiņa attīstību ir vienkāršāk analizēt, savukārt ilgtermiņa attīstība ir viens no sarežģītākajiem aspektiem. Efektīvas nodokļu sistēmas īstermiņā nodrošina ieņēmumus, bet ilgtermiņā valsts ekonomikas potenciāla pieaugumu. Plānotās reformas soļi ir salīdzinoši konkrēti un dos tūlītēju efektu. Savukārt ilgtermiņā var rasties ievērojamas problēmas. Ilgtermiņa labklājība zemas tautsaimniecības konkurētspējas apstākļos Latvijā pašlaik faktiski nav iespējama. Mūsu nodokļu sistēmas ilgtermiņa problēmas galvenokārt ir saistītas ar faktu, ka tai nav idejiskā pamatojuma, piemēram, sociāli orientēta valsts vai labēja, uz personas brīvību un tirgus ekonomiku orientēta valsts ekonomika. Noslēgumā novēlējums Saeimai un valdībai neaizmirst par vienu no svarīgākajiem nodokļu sistēmas elementiem - vienkāršību. Vienkārša nodokļu sistēma ir priekšnoteikums ēnu ekonomikas ierobežošanai un izskaušanai. Tāpēc ceru, ka pienāks laiks, kad Latvijas nodokļu sistēma tiks veidota, par prioritāti izvirzot ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Te vietā ir Džeimsa Frīmena Klarka teiktais: «Politiķis domā par nākamajām vēlēšanām. Valstsvīrs -par nākamajām paaudzēm».
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 26.07.2017.
