Academic Centre
Pamatot ieņēmumu daļas palielināšanu ar iespējamo ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanu tautsaimniecībā un iestrādāt to valsts budžeta projektā ir absolūti nepareizi. Pirmkārt, neviens nezina, un arī nekad nezinās, precīzu ēnu ekonomikas apmēru naudas izteiksmē. Pastāv tikai minējumi milzīgā diapazonā. Un runāt par ēnu ekonomikas samazināšanas īpašiem pasākumiem tikai atsevišķas nozarēs, piemēram, būvniecībā, taksometru biznesā, ir vairāk nekā naivi. Otrkārt, ēnu ekonomikas samazinājumam ir jābūt objektīvam pamatam - Latvijas tautsaimniecības līmenim atbilstošai nodokļu sistēmai un pilnveidotai uzņēmējdarbības veikšanas likumdošanai. Ja, gadījumā budžeta ieņēmumi palielinās no ēnu ekonomikas absolūtā līmeņa samazināšanās, tad tas būs papildus pienesums, “bonus”, kurš nedrīkst apriori būt iestrādāts budžetā. Uzskatu, ka kopumā budžeta ieņēmuma daļas apmērs nav pietiekami pamatots un 2017.gadā nav sasniedzams.
Budžeta izdevumu sadaļa veido 8,367 miljardus eiro, kas ir par 681 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada budžetā. Uzskatu, ka tas ir pārāk liels pieaugums, kurš nav pienācīgi pamatots. Joprojām nepietiekams finansējums ir izglītībai (tajā skaitā augstākajai), veselības aizsardzībai, sociālajai sfērai. Budžeta izstrādātāju komentāros tiek minēti skaitļi absolūtā izteiksmē, kam sabiedrības apziņā maza nozīme. Kā panākums tiek uzsvērts minimālās algas pieaugums no 370 eiro uz 380 eiro mēnesī, skolotāju algu reforma, finansējuma palielināšana valsts aizsardzības spēju stiprināšanai - līdz 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Taču, netiek runāts par būtiskiem pasākumiem un rezervēm budžeta izdevumu ievērojamai samazināšanai. Pirmkārt, par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldes aparātā.
Īpašu uzmanību budžeta ieņēmumu daļa pievērš ārvalstu finansu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā, kas sastāda 13,8% no kopējā valsts budžeta. Tas nozīmē, ka faktiskais valsts budžeta deficīts ir virs 10%, kas ir satraucoši augsts. Rodas virkne jautājumu, kas izriet arī no valsts budžeta veidošanas konteksta – Kādi ir Latvijas tautsaimniecības pilāri - ārvalstu pabalsti vai uzņēmējdarbība un tās strauja attīstība? Kāpēc valdības Latvijā, joprojām, kā galveno valsts ekonomikas finansēšanas avotu uzskata Eiropas Savienības strukturālos fondus (kas arvien saruks)? Kas notiks ar Latvijas tautsaimniecību, arī ar tās budžetu, kad beigsies Eiropas Savienības un citu ārvalstu finansiālā palīdzība? Ceļš ir tikai viens - inovatīvās ekonomikas modelis un alternatīvo finansu avotu piesaistīšana tautsaimniecībai. Tas noteikti ir jāņem vērā, izstrādājot turpmāko gadu valsts budžetus. Diemžēl 2017.gada valsts budžeta veidošanā tas nav ņemts vērā.
. Uzņēmējdarbībā jānotiek kaut kam ļoti būtiskam, piemēram, jāparādās jauniem projektiem, būtiski jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, lai varētu runāt par iekšzemes kopprodukta palielināšanos par 3,5%. Objektīvi, šodien nepastāv pazīmes šādai tendencei.){kind=link}