Anete Jankovska, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes absolvente, Starptautisko ekonomisko attiecību maģistre

Labklājība tradicionāli tiek mērīta ar tādiem rādītājiem kā IKP uz vienu iedzīvotāju, Džini indekss, nabadzības un sociālās atstumtības riska zonā esošo cilvēku skaits un daudziem citiem. Lai gan šie rādītāji sniedz visaptverošu informāciju par situāciju valstī, tie neņem vērā cilvēku uztveri un vērtējumu par savu dzīves līmeni, kam ilgtermiņā ir lielāka nozīme. Šī iemesla dēļ arvien vairāk valstu pievēršas netradicionālāka rādītāja - subjektīvās labklājības - mērīšanai un salīdzināšanai.

Subjektīvās labklājības pētījumos iegūtie rezultāti atspoguļo sabiedrības noskaņojumu, kā arī norāda uz jomām, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un kalpo par pamatu dzīves apstākļu uzlabošanas sekmēšanai. Starptautiskie pētījumi liecina, ka absolūtajam ienākumu līmenim ir būtiska nozīme tikai attīstības valstīs, kurās cilvēki nespēj apmierināt savas pamatvajadzības. Savukārt attīstītajās valstīs lielāka ietekme ir relatīvajam un gaidāmajam ienākumu līmenim. Arī ienākumu nevienlīdzība tiek uzskatīta par nozīmīgu un negatīvu faktoru. Lai gan Latvija ietilpst attīstīto valstu vidū, pētījuma ietvaros veiktās Rīgas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēkiem joprojām svarīgākais ir pašreizējais ienākumu līmenis un tā izmaiņas. No ienākumiem lielā mērā atkarīgs arī subjektīvās labklājības līmenis un apmierinātība ar dzīvi - personas ar augstiem ienākumiem uzrāda augstākus rādītājus. Nozīmīgākais subjektīvo labklājību ietekmējošais faktors ir veselības stāvoklis. Tam seko personīgais ienākumu līmenis un personiskā izaugsme. Tajā pašā laikā ienākumu nevienlīdzību par nozīmīgu uzskata tikai nedaudz vairāk kā desmitā daļa respondentu. To lielā mērā iespējams saistīt ar sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret pastāvošo nevienlīdzību - liela daļa iedzīvotāju, it sevišķi zemākajos ienākumu slāņos, ar savu situāciju ir samierinājušies. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka liela daļa iedzīvotāji optimistiski lūkojas nākotnē un sagaida labklājības uzlabošanos tuvāko gadu laikā. Tiesa, arī šajā jautājumā optimisma līmenis lielā mērā atkarīgs no personas ienākumiem. Tieši tāpēc subjektīvās labklājības rādītājs iegūst arvien plašāku atzinību kā uzticams un noderīgs instruments sabiedrības labklājības mērīšanai. Ņemot vērā pieaugošo interesi un uzsvaru uz labklājības jautājumiem, subjektīvā labklājība visticamāk jau tuvā nākotnē kļūs par nozīmīgu palīgu arī politikas īstenošanā Latvijā.  Publicēts Dienas Biznesā 12.06.2017.

Share