Ivita Faituša, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

  Lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā, iekšējā audita ieviešana valsts pārvaldē bija viena no obligātajām prasībām. Tāpēc kopš 1999. gada arī pie mums iekšējie auditori sagatavo ziņojumus par pārbaudēs atklātajiem iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, politiku un procedūru pārkāpumiem, riskiem un iesniedz ieteikumus atklāto problēmu risināšanai.

Neraugoties uz iekšējā audita nozīmi efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanā, iekšējo auditoru skaits šajos gados ir nevis pieaudzis, bet nepārtraukti samazinās. Jau kopš 2009. gada valsts pārvaldes resursu taupīšanas ietvaros iekšējie auditori pilnībā likvidēti daudzās valsts pārvaldes institūcijās. 2016. gadā 23 iekšējā audita struktūrvienībās, tajā skaitā 13 ministrijās un septiņās iestādēs, piemēram, Valsts kancelejā un KNĀB u.c, strādāja 96 iekšējie auditori. Latvijas valsts pārvalde strādā iekšējā audita speciālisti ar vietējiem un starptautiskiem sertifikātiem, kuru vidējais pieredzes laiks ir deviņi gadi. Tā kā iekšējo auditoru mainība joprojām pastāv, sertificēto iekšējo auditoru skaits ir tikai puse no valsts institūcijās strādājošajiem speciālistiem (49%). Likums nosaka obligātu sertifikāciju tikai struktūrvienības vadītājiem un pārējiem iekšējiem auditoriem sertifikācija ir brīvprātīga. Manuprāt, iekšējā auditora sertifikātam būtu jābūt kā vienam no obligātiem dokumentiem, ņemot vērā faktu, ka Latvijā nav iespējams iegūt auditora vai iekšējā auditora kvalifikāciju kādā no izglītības iestādēm.  Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2016. gadā iekšējie auditori nav varējuši sniegt pamatojumu 20% jeb 46 valsts pārvaldē īstenotajām funkcijām vai uzdevumiem. Manuprāt, ir svarīga arī iekšējo auditoru specializācija, kas Latvijā pašlaik nedarbojas. Piemēram, IT sistēmas audits nav iespējams bez specifiskām IKT zināšanām, tāpēc nereti Latvijā pie mums tas tiek izslēgts no audita plāna, jo valstij nav kompetences, bet ārpakalpojuma pirkšana ir pārāk dārgs prieks. Auditoru skaita samazinājums būtiski ietekmē gan iekšējā audita plānu savlaicīgu izpildi, gan arī kvalitāti. Jāatzīmē, ka jau piecus gadus, piemēram, KNĀB iekšējā audita struktūrvienība darbojas ar nopietnām neatbilstībām. Arī 2016. gadā konstatēts, ka sagatavotais iekšējā audita pārskats, kas nosūtīts FM, saņemts novēloti un sniegtā informācija nav izsekojama, nav skaidras darba izpildes un kvalitātes rādītāju aprēķināšanas metodes, sniegta neprecīza informācija. Nav nekāda attaisnojuma, ka iestādei, kuras funkcijas ir korupcijas novēršana un apkarošana valstī, vairākus gadus nav sakārtota iekšējās kontroles sistēma. Tas rada pamatotas bažas, ka šāda sistēma tiek veidota apzināti.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 20.09.2017.

Share