Promocijas darbs „Sociālā kapitāla elementu izpēte un novērtējums ekonomiskās attīstības kontekstā Latvijā”

Nozare – Ekonomika, apakšnozare – Latvijas tautsaimniecība
Recenzenti:
Dr.oec. Daina Šķiltere, LU, profesore;
Dr.oec. Anastasija Vilciņa, LLU, profesore;
Dr.oec. Maija Šenfelde, RTU, profesore.

Pētījuma novitāte Izveidots konceptuālais modelis sociālā kapitāla ietekmei uz novadu ekonomisko attīstību un izstrādāta metodoloģija sociālā kapitāla struktūras novērtēšanai novada līmenī. Pirmo reizi Latvijā novadu līmenī ar kvantitatīvas aptaujas palīdzību noskaidrota sociālā kapitāla struktūra ekonomiskās attīstības kontekstā. Pētījuma galvenā būtība Sarptautiskajā zinātniskajā literatūrā un pētījumos sociālā kapitāla koncepts tiek izmantots, lai izprastu un skaidrotu sabiedrības sadarbības ietekmi uz ekonomiskās attīstības procesiem un rezultātiem. Sabiedrības mijiedarbības struktūra, sadarbības normas un pieredze ietekmē vietai un cilvēku kopumam raksturīgo kopīgo resursu pārvaldīšanu, darījumu izmaksas, indivīda un sabiedrības labklājību. Promocijas darba ietvaros veikts sociālā kapitāla pētījums novadu ekonomiskās attīstības kontekstā. Pirmā nodaļa ietver teorētisko pamatojumu, sociālā kapitāla struktūras elementu klasifikāciju un piedāvā konceptuālu modeli, kas demonstrē sociālā kapitāla ietekmi uz novadu ekonomisko attīstību. Otrajā nodaļā sniegts empīriskajā pētījumā ietverto novadu izvēles pamatojums un iekļauti pētījumam izvēlēto novadu profili. Promocijas darba trešā daļa ietver pētījuma metodoloģiju, pētījuma norises aprakstu, pētījuma rezultātus un to analīzi. Pētījuma rezultāti ar faktoru analīzes metodi izskaidro sociālā kapitāla struktūru Latvijā (novadu līmenī). Aptaujas veikšanas laikā sociālā kapitāla struktūrā nav identificēti tādi sociālā kapitāla kognitīvās dimensijas elementi kā iesaiste kopienā, pilsoniskums, solidaritāte. Pētījuma dati liecina par zemu Latvijas iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību gan sabiedriskās organizācijās, gan brīvprātīgā darba aktivitātēs. Vairāk nekā puse no respondentiem personiski pazīst kādu politisku amatpersonu, un gandrīz puse ir gatavi painformēt pašvaldības deputātus par aktuāliem jautājumiem, bet tikai 12.7% no respondentiem panākuši izmaiņas novada norisēs un tikai 5.7% – izmaiņas vietējos politiskos lēmumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka piesaistošajam (bonding) sociālajam kapitālam Latvijā ir raksturīgs sociāla drošības tīkla (safety net) efekts. 62.1% no respondentiem ir atraduši darbu ar ģimenes vai draugu palīdzību, 48,6% ir atraduši darbu ar paziņu vai lietišķu kontaktu starpniecību. 48,6% respondentu ir saņēmuši finansiālu atbalstu no ģimenes, tuvākajiem draugiem, bet 21,8% – no paziņu un lietišķu kontaktu loka. Pētījuma rezultāti rāda, ka ir lietderīgi turpmāki pētījumi par sociālā kapitāla ietekmi uz uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pētījuma ietvaros tika veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Ikšķiles novadā aptaujāti 266 respondenti, bet Carnikavas novadā – 163 respondenti.