Topošo absolventu stāsti - mūziķe un LU EVF studente Aminata Savadogo

Tiekamies ar Aminatu LU Ekonomikas un vadības fakultātē pāris dienas pirms viņas došanās uz Zviedriju, Stokholmu, lai jau 2. gadu piedalītos "Eirovīzijā", šoreiz - kā Latviju pārstāvošās dziesmas autorei. Aminatai šis laiks ir ļoti saspringts, jo viņai ne tikai jābeidz bakalaura studijas, bet ir darba pilnas rokas arī viņas radošajā karjerā. Noslogotais grafiks neļauj meitenei atslābt ne uz mirkli, un arī sarunas laikā Aminata vairākas reizes norāda, ka bez liela darba nav panākumu, ka ir jādara viss iespējamais, lai tiktu uz priekšu, gūtu panākumus un sasniegtu savus mērķus, un viņa pati šo pieeju dzīvei un darbam viennozīmīgi arī iemieso. E.O.: Nevar nepieminēt starptautisko dziesmu konkursu “Eurovision” jeb “Eirovīziju”, jo šogad Zviedrijā notiekošajā pasākumā Latvijas pārstāvis Justs Sirmais izpildīs Tavu dziesmu, pagājušogad “Eirovīzijā” ieņēmi augsto 6. vietu. Salīdzinot ar Olimpiskajām spēlēm vai sporta sacensībām, 6. vieta lielā konkurencē ir ļoti augsts sasniegums. Kas ir mainījies Tavā dzīvē šī gada laikā? A.S.: Man noteikti ir bijuši daudz vairāk piedāvājumu uzstāties. Vispār esmu sākusi daudz stabilāk justies, jo es sapratu, ka mūzika ir tas virziens, kurā es vēlos attīstīties, strādāt un darboties visu mūžu. Protams, arī pieredze, jo piedalīšanās tik lielos pasākumos paplašina redzesloku, tu sāc domāt nedaudz citādāk, jo viena lieta ir vērot tādus pasākumus no malas, pa televizoru, bet pavisam cita – kad esi tur, zālē, tajā visā iekšā, un, kad uzkāp uz skatuves, uzstājies, tad vispār... Ir uz ko tiekties, ir iedvesma un vēlme strādāt un sasniegt augstāku līmeni.

Vai varētu teikt, ka “Eirovīzijas” laikā iegūtie kontakti Tev ir kaut kā palīdzējuši vai daudz dod iegūtā atpazīstamība? Vairāk laikam tomēr dod atpazīstamība, gan Latvijā, gan ārpus tās – uzstājos kaimiņvalstīs tieši pateicoties “Eirovīzijai”. Ir bijuši koncerti Igaunijā, tikko bija Lietuvā, pagājušajā vasarā piedalījos dažādos festivālos. Esmu arī dzirdējusi no paziņām, ka manas dziesmas skan arī citās Eiropas valstīs, kas ir ļoti patīkami. Runājot par kontaktiem – viss varbūt neizvērtās tā, kā es biju cerējusi un uz ko laikam nedaudz visi cer, ka, aizbraucot uz “Eirovīzijas” konkursu, stāvēs rinda ar producentiem, kas gribēs ar tevi sadarboties  un piedāvās tev visu jau gatavu, jo tā nenotiek – tāpat ir sevi jāpiedāvā un patlaban es un mana komanda pie tā strādājam, cīnāmies, cenšamies, lai sasniegtu kaut ko vairāk.

Pie mūzikas mēs vēl atgriezīsimies, bet, runājot par studijām - Tu šogad pabeigsi LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesionālo augstākās izglītības bakalaura studiju programmu “Starptautiskās ekonomiskās attiecības”. Kāpēc Tu izvēlējies tieši šo programmu, kas Tevi ieinteresēja, “paķēra” pirms 4 gadiem, kad izdarīji savu izvēli? Izpētīju programmas aprakstu un sapratu, ka šī programma ir ļoti daudzpusīga – jā, ir jāapgūst ekonomika, bet tajā pašā laikā tiek mācītas arī daudzas citas lietas, piemēram, tiesības, vadības zinības, psiholoģija, kas man šķita ļoti interesanti. Arī iespēja apgūt valodas – angļu valodu, papildus izvēlēties vēl citu valodu. Tie priekšmeti, kas ir programmas piedāvājuma klāstā, man patika, jo skolā man patika valodu apguve, patika matemātika, te tas viss arī bija! Un vispār man šķiet, ka cilvēki ar ekonomikas izglītību spēj pielāgoties jebkuram darbam. Vai izvēlētā studiju programma ir attaisnojusi cerības, ko uz to liki?

Kaut kādā ziņā jā un kaut kādā ziņā varbūt arī nē. Kopumā esmu priecīga, ka iestājos tieši LU EVF un ka pabeigšu tieši šo programmu, ka man būs profesionālā bakalaura diploms. Uzskatu, ka man arī ir ļoti paveicies ar kursabiedriem un pasniedzējiem, tā ka – esmu laimīga, ka izvēlējos tieši šo programmu. Kuri pasniedzēji Tev visvairāk ir palikuši atmiņā? Kuri bija visforšākie, kuri varbūt bija tie stingrākie?

1. kursā man ļoti patika pasniedzējs Edgars Brēķis, patika tas, kā viņš pasniedza matemātiku, jo, teiksim, skolā man nebija tik labas atzīmes, bet par matemātiku man vienmēr bija interese, tomēr skolā to dažreiz pasniedza tā, ka es vielu nevarēju saprast, bet universitātē matemātika mani vēl vairāk ieinteresēja, man priekšmetā bija arī laba atzīme, kas ļoti iepriecināja. Daudzi pasniedzēji patīk, jo katram ir savs veids, kā pasniegt mācību vielu. Patīk Viesturs Pauls Karnups, studiju programmas direktors, kā viņš jokoja lekciju laikā! Daudzi pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši, palīdz un atbalsta. Visus pat nevar nosaukt! Asociētais profesors Vilnis Ādamsons, mana bakalaura darba vadītāja, pasniedzēja Inese Kalniņa, lektore Kristīne Bērziņa, daudzi, tiešām! Esmu dzirdējusi, ka, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē neviens neko daudz nejautā – neesi paspējis, nāc nākamgad! Runājot par studentu dzīvi – lai gan esi ļoti aizņemta tajā savas dzīves daļā, kas saistīta ar mūziku, bet vai Tu paspēji kaut nedaudz izbaudīt arī Latvijas Universitātes studentu dzīvi – piedalīties pasākumos, studentu piedzīvojumos? 

Studentu viesnīcā neesmu dzīvojusi, pārāk daudz dažādos studentu piedzīvojumos arī nav sanācis piedalīties… Mums arī ar kursabiedriem šo gadu laikā īsti nav sanācis sanākt kopā ārpus fakultātes, studijām – pa šiem četriem gadiem ārpus lekcijām esam tikušies varbūt tikai kādas divas, trīs reizes, bet es ceru, ka mēs to kaut kad kompensēsim. Arī visas Latvijas Universitātes studentu dzīvē man nav bijis daudz laika piedalīties, jo reizēm man pat bija grūti atrast laiku, lai mācītos, jo savienot studijas ar mūziku jau ir bijis gana grūts uzdevums… Studējot 1. kursā, piedalījos “Koru karos”, 2. kursā – “Talantu fabrikā”, 3. kursā – “Eirovīzijā”, tagad esmu 4. kursā, kurā lekcijas bija tikai 2 mēnešus, un jau ir jābeidz studijas! Varbūt jums visiem vēl būs lieliska iespēja noķert to kopības sajūtu, jo katru gadu jūnijā, LU izlaidumu laikā, LU EVF fakultātes iekšpagalmā rīko Izlaiduma balli, kad ir iespēja pēc izlaiduma pavadīt laiku kopā ar kursabiedriem, mācībspēkiem, spēlē grupa, norisinās dažādas aktivitātes!

Tas būtu forši, es labprāt piedalītos, jo man ļoti patīk mani kursabiedri, kas mani ne reizi vien ir paglābuši, ir man palīdzējuši! Pastāsti vairāk, kāpēc cilvēks, kura lielākā aizraušanās un dziļākā būtība ir mūzika, ir bijusi vēlme izvēlēties profesiju un studēt?

Pirmkārt, tāpēc, ka es sapratu, ka palikšu Latvijā, taču uz to brīdi man šeit nebija pievilcīgu studiju mūzikas jomā, jo Latvijas Mūzikas akadēmijā nepasniedz tādu vokālu, kādu es gribētu mācīties, tur tikai pavisam nesen ir izveidota pop nodaļa, bet es īsti nezinu, kas tur notiek… Ar izglītību un profesiju, ko būšu ieguvusi LU Ekonomikas un vadības fakultātē, es jūtos drošāk – tā, ka man ir back-up variants, katram gadījumam! Jebkurā gadījumā zināšanas noder, jo patlaban, piemēram, es rakstu bakalaura darbu par autortiesībām, kas man pašai ir ļoti aktuāla tēma, varbūt pat varēšu pati sev palīdzēt autortiesību jautājumos, būt zinošāka tajā, kas saistās ar manu muzikālo karjeru. Otrkārt, manuprāt, ekonomika ir pamatu pamats. Jo, pat, ja es nodarbojos ar mūziku, man ir jādomā, kā es varu saņemt honorārus oficiāli, kā veidot mikrouzņēmumu, kādi nodokļi man ir jāmaksā, daudzas citas lietas. Jo viss galu galā balstās uz ekonomiku. Vai domā veidot savu uzņēmumu?

Man jau kādu gadu, divus ir savs mikrouzņēmums, tādējādi saņemu savus honorārus. Tas ir nepastarpināti saistīts ar manu muzikālo darbību. Kādi ir Tavi tuvākie radošie plāni mūzikā? Tūlīt dosies uz 2016. gada “Eirovīzijas” dziesmu konkursu, kur Justs Sirmais pārstāvēs Latviju ar Tevis sarakstītu dziesmu “Heartbeat”, bet ko vēl esi iecerējusi paveikt?

Pēc šī gada “Eirovīzijas” turpināšu strādāt pie sava otrā albuma, kā arī šī gada 13. oktobrī koncertzālē “Palladium” būs mans solokoncerts, patlaban strādāju pie jaunās programmas. 

Kā Tu vērtē – cik viegli vai grūti Latvijas mūziķim, solistam savā muzikālajā karjerā ir izrauties tālāk par Latvijas robežām, kaut ko sasniegt? Nav pārāk viegli, ja jau daudziem tas nav sanācis… Tas ir sanācis “Prāta Vētrai”, bet viņi arī ļoti ilgus gadus gāja uz to, lai tas izdotos. Viņiem ir vairākas panākumu atslēgas, kāpēc tas ir izdevies – dažādas veiksmīgas sadarbības, arī tas, ka viņi tik ilgus gadus kā grupa turas kopā – katrs nodarbojas ar savu, kopā strādā kā komanda, iet uz vienu rezultātu. Lai gan ir grūti izrauties, bet tāpat man šķiet, ka ir vērts censties. 

Un kāda būtu panākumu atslēga solistam? Izcils menedžments? Menedžmentam ir ļoti liela nozīme – menedžmentam ir jābūt sakariem. Dziedātājam ļoti paveicas, ja viņš var sadarboties ar lielu menedžmenta kompāniju, kura, parakstot līgumu, viņu “bīda”. Mums Latvijā šādu kompāniju praktiski nav. Ir lielie vietējā tirgus spēlētāji, piemēram, mūzikas ierakstu kompānija “MicRec”, bet arī “MicRec” nav tādu mākslinieku, kas būtu ar pasaules slavu. Lai tiktu pie šādiem partneriem ārvalstīs, ir jāpārvar milzīga konkurence, un kamēr tu līdz viņiem tiksi… Jo kur tie kontakti radīsies? Bet ir jācenšas, ir jāmeklē, ko mēs, visi vai liela daļa Latvijas mākslinieku, arī darām. Kas no šobrīd notiekošā Latvijas mūzikas dzīvē Tev pašai simpatizē, šķiet interesants?

2017. gadā Latvijā norisināsies Pasaules koru olimpiāde, kur arī es piekritu piedalīties, jo man tiešām šis pasākums ļoti interesē un simpatizē. Pasākums būs grandiozs, līdzīgs, kā bija 2014. gadā (Vācijas kultūras organizācija "Interkultur Management" rīkotā Pasaules koru olimpiāde ik gadu tiek rīkota citā valstī, 8. koru olimpiāde 2014. gadā norisinājās Rīgā – E.O.), kad Rīgā bija sabraukuši un dziedāja kori no dažādām pasaules valstīm. Pati arī redzēju vairāku koru uzstāšanās – parkos un citur. Tas būs liels pasākums, ar iespaidīgu koncertu “Arēnā Rīga”. Šis pasākums mani ļoti piesaista. Un kā ar jauniem mūziķiem? Esmu lasījusi, ka šī gada “Eirovīzijas” dziesmu “Heartbeat” rakstīji, domājot, ka to izpildīs tieši Justs Sirmais. Kā viņš nonāca Tavā redzeslokā?

Jā, dziesmu rakstīju priekš viņa. Divus ar pusi vai pat trīs gadus atpakaļ mēs abi piedalījāmies konkursā “Ghetto Faktors”, kur es dabūju 2. vietu, Justs – 3. vietu. Jau tad es nodomāju, ka man ļoti patīk, kā viņš dzied un, ka vēlētos kādreiz ar viņu sadarboties. Un tad vienā rītā es izdomāju, ka gribu uzrakstīt dziesmu, ko viņš izpildītu. Neskatoties uz to, ka kopš “Ghetto Faktora” mēs nebijām komunicējuši vismaz 2 gadus. Kā Tev šķiet, vai Latvijā bez Raimonda Paula ir vēl kādi komponisti, kas rada pasaules līmeņa populārās mūzikas melodijas, kas dzīvos pāri laikiem? Raimondam Paulam šogad bija liela dzīves jubileja, Latvijā un ārpus tās ļoti daudzi zina viņa dziesmas. Esmu pārliecināta, ka arī Tu savā radošajā dzīvē vēl tikai augsi un augsi, ka arī Tavas melodijas skanēs daudz un plaši, bet vai ir vēl kāds komponists bez Raimonda Paula, kuram ir tāds potenciāls? 

Domāju, ka noteikti ir vai vēl tikai būs. Vispār man patīk ļoti daudzi Latvijas mūziķi, man šķiet, ka Latvijā, lai gan esam maza valsts, ir ļoti daudz talantīgu mūziķu. Piemēram, man ļoti patīk tādas grupas kā “Instrumenti”, “Triānas Parks”, “The Carnival Youth”, Ralfs Eilands, kas visi rada ļoti labu, mūsdienīgu mūziku un man šķiet, ka viņiem visiem ir liels potenciāls. Mēs jau runājām par to, kā ir konkurēt Latvijas mūziķim starptautiskā vidē, bet kā Tu vērtē Latvijas jauno mūziķu vidi – vai viņi savā starpā drīzāk ir draudzīgi, vai skaudīgi, kāda ir tā iekšējā konkurence? Cilvēkiem no malas skatoties to varbūt ir daudz grūtāk izprast, nekā tiem, kas ir tajā visā iekšā.

Diemžēl, bet ir cilvēki, kuriem patīk visādas intrigas, konkurence un patīk ne no kā uztaisīt kaut kādas problēmas, bet mani tas vispār neinteresē un nepatīk, pat liekas smieklīgi, jo mums nav tik daudz cilvēku, lai šādi rīkotos. Nevaru pateikt, ka visi tādi ir vai – cik daudz tādu ir, bet tas ir atkarīgs no katra cilvēka paša. Ir tādi, kuriem patīk tā rīkoties un ir ļoti vienkārši cilvēki, kuri par tādām lietām nedomā. Teiksim, man ļoti daudz ir palīdzējis Dons, vienkārši tāpat. Palīdzējis ir arī Jānis Stībelis, Intars Busulis, daudzi! Visi viņi ir ļoti atvērti, cilvēcīgi, nav iedomīgi. Tu gan esi citās intervijās minējusi, bet varbūt vēlreiz – kāda mūzika Tev pašai patīk, kas ir tas, ko Tu klausies?

Man patīk ļoti dažāda mūzika, dažādi žanri. Nav tā, ka man patīk kaut kas viens. Tas laikam ir vairāk atkarīgs no garastāvokļa un no dziesmas, jo man drīzāk patīk dziesma. Tā var būt metāla dziesma, gan klasiskās mūzikas skaņdarbs. Man, piemēram, ļoti patīk Čaikovskis, es viņa mūziku parasti klausos tad, kad mācos. Klausos visu, esmu atvērta, un, ja man piedāvā kaut kādu jaunu mūziku, es labprāt to noklausos. Kādi ir Tavi paraugi, favorīti mūzikā? 

O, tādu ir ļoti daudz! Maikls Džeksons (Michael Jackson) vienmēr ir bijis mans elks, jo man viņš patīk gan kā cilvēks, personība, gan kā mūziķis, patīk, ka viņš bija labsirdīgs. Ļoti patīk, kā viņš dzied un tas, ka viņš ir ienesis dažādus jaunumus mūzikā. Principā es cienu visas tās lielās mūzikas zvaigznes, kas ir kaut ko sasniegušas, kurām ir vārds, jo viņi to ir panākuši ar lielu darbu un tas ir apsveicami un cienījami. Protams, arī Prinss (Prince), kurš nesen aizgāja no šīs pasaules, jo viņš prata ne tikai lieliski dziedāt, bet arī dejot, ļoti daudz saprata no mūzikas teorijas, prata spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. No pēdējo laiku mūzikas elkiem man ļoti patīk Bejonsī (Beyonce) – viņa māk izdziedāt un izdejot praktiski visu! Arī Džastins Bībers (Justin Bieber) patīk, jo tehniski viņam ir ļoti labi attīstīts vokāls un dejošanas tehnika. Viņš ir jauns un jau ļoti daudz saprot, ir iemācījies, jau tagad kaut ko maina popmūzikā. Kas būtu tas augstākais mērķis, ko Tu vēlētos sasniegt mūzikā?

Baidos skaļi nosaukt savu mērķi! Bet es gribētu kādā brīdī nākotnē būt vienkārši laimīga un apmierināta, ka es esmu kaut ko paveikusi. Vispār ar panākumiem ir tā, ka pēc divām dienām tas jau vairs nav nekāds panākums. Katru reizi gribās kaut ko vēl un vēl, un vēl, tiekties pēc kaut kā jauna. Tomēr es gribētu, lai man vienā brīdī būtu vienkārši miers, lai ir balanss – ka es lepojos ar sevi, ka man patīk un es jūtos apmierināta un, ka tiešām  kaut kas ir izdarīts. Bet, ja būs tas miers un nebūs nākamā mērķa uz ko tiekties, vai nebūs nedaudz garlaicīgi, ka viss ir sasniegts, ko tālāk?

Es to vairāk domāju par vecumdienām, tagad vēl noteikti nē! Tagad vēl gadus trīsdesmit es noteikti cīnīšos! Bet pēc tiem gadiem trīsdesmit es gribētu, lai man būtu miers. Vai bez mūzikas Tev vēl ir kāda aizraušanās?

Man vienmēr ir bijis sapnis dejot, bet šim sapnim man nekad tā īsti nav sanācis pietuvoties. Bet tagad es cenšos atrast tam laiku, cenšos iet uz deju nodarbībām, un man ļoti tas patīk. Protams, jūtu, ka daudz ir iekavēts, ka vajadzēja strādāt agrāk, no bērnības, ka varbūt dejot vajadzēja sākt agrāk nekā dziedāt, bet tagad tāpat cenšos un daru, ko varu. Vēl man ļoti patīk sports! Eju uz sporta zāli, man patīk skriet, patīk fitness, dažādi sporta veidi. Tikko filmējos mūzikas klipā, kur es boksējos, tas man arī patika. Pat sāku domāt, ka varētu turpināt apgūt boksu, kad būs nedaudz vairāk laika. Agnese Rakovska no “Triānas Parka” arī boksējas, varbūt jūs varat kopā trenēties?

Mēs ejam pie dažādiem treneriem, bet varbūt arī varētu ar Agnesi  kādreiz kopā patrenēties! Mūsu intervija tuvojas noslēgumam, tāpēc atgriežamies pie izglītības! Vai Tu ieteiktu Latvijas vidusskolēniem nākt studēt uz Latvijas Universitāti?

Jā, es ieteiktu, it īpaši uz LU Ekonomikas un vadības fakultāti, jo te ir forši! Te ir forši pasniedzēji, uzdevumi tiek doti tādi, ka tu vari tos izpildīt, apgūt vielu un nav tā, ka kaut ko nevarētu apgūt vai paspēt izpildīt pārāk milzīgā apjoma dēļ. Informācijas ir tik daudz, cik studenti var uztvert. Un vispār – šeit tiek iegūta laba izglītība. Latvijas Universitāte ir valsts universitāte, labākā universitāte Latvijā, bet to pazīst arī ārzemēs, tā ka es noteikti ieteiktu šeit studēt! Kāds būtu Tavs novēlējums tiem, kas ir dzīves lielās izvēles priekšā, kur stāties un studēt? Kāds varbūt būtu bijis tas novēlējums, ko Tu pati būtu gribējusi saņemt pirms četriem gadiem, kad beidzi vidusskolu un izvēlējies savas studijas? 

Ir jābūt drosmīgākiem un nav jābaidās no tā, ko tu vēlies darīt! Jebkura izglītība dzīvē noder, nav svarīgi, vai izvēlies kļūt par filologu vai par ekonomistu, vai par juristu, jo izglītība jebkurā gadījumā noderēs. Tu atradīsi tai pielietojumu, jo jebkuru izglītību var sasaistīt ar jebkuru savu interesi. Tā ka – nav jābaidās, bet jāiet uz to, kas vairāk pašam patīk! Un ko Tu pati sev novēlētu šajā dzīves brīdī?

Pabeigt bakalaura studijas, labi pabeigt! Kā arī vispār – iedvesmu, izturību, vēlmi cīnīties un iet līdz galam! Novēlam veiksmi Aminatai Savadogo gan studijās, gan muzikālajā karjerā!