Academic Centre
Neraugoties uz to, pēdējos gados apkalpoto tranzīta kravu pienesums IKP ir mazinājies. Latvijas Banka ir aprēķinājusi, ka 2016. gadā kopējie ieņēmumi par apkalpotajām tranzītkravām veidoja nedaudz vairāk par 17 % no kopējiem sniegtajiem pakalpojumiem valstī, vēl 2015. gadā tas bija gandrīz 21%. Naudas izteiksmē kritums ir par 102 miljoniem eiro. Latvijas ostu un dzelzceļa sniegto pakalpojumu eksports 2015. gadā sasniedza 841 miljonu eiro, bet 2016.gadā bija 739 miljoni eiro.
Lai gan Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrauts par 8,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, iepriekšējos gados vērojamais apjomu kritums vēl ir jākompensē. Tāpēc svarīgi ir ne tikai analizēt krituma iemeslus, bet arī izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju kravu apjoma stabilizācijai un pieaugumam.
Ostu apjomu kritumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Eiropas Savienības un Krievijas ekonomiskās sankcijas. Otrkārt, gan naftas produktus, gan ogles Krievija ir centusies novirzīt uz savām ostām. Par labu Latvijai runā fakts, ka Krievijas ostu kapacitāte ir nepietiekama pilnīgai šo kravu novirzīšanai no Baltijas valstīm. Turklāt Krievijas ostās ir apgrūtināta ziemas navigācija, kas būtiski ietekmē šo kravu savlaicīgu piegādi. Tomēr ilgtermiņā jārēķinās ar šo kravu grupu apjomu samazinājumu Latvijas ostās. To parāda arī negatīvās tendences Igaunijas ostās, kur Krievijas kravu tranzīts nemitīgi samazinās un ogles vairs netiek pārkrautas vispār.
Kopumā Latvijas ostās 2016. gadā pārkrauto ogļu apjomi samazinājās arī globālo tendenču ietekmē, jo pasaulē ogļu cenas kritās. Tikai pērnā gada pēdējā ceturksnī ogļu cena pasaules biržās sāka pieaugt, kas palielināja ogļu pārvadājumu apjomus.
Lai kompensētu globālo un ģeopolitisko pārmaiņu radītās sekas, Latvijai ir jāstrādā pie vienotā tranzīta koridora un vienota tarifa izveides un piedāvājuma. Svarīgi arī palielināt kravu diversifikāciju, taču to var būtiski ietekmēt saspīlētā politiskā situācija.
Svarīga ir Ķīnas kravu piesaiste Latvijas tranzīta koridoram, kas ļautu kļūt par jaunā Zīda ceļa sastāvdaļu. Pagājušā gada beigās jau sagaidījām arī pirmo konteinervilcienu no Ķīnas. Jācer, ka visas ieinteresētās puses izdarīs pozitīvus secinājumus, tad tranzītkravu apjomi no Ķīnas palielināsies un daļēji spēs kompensēt tranzītkravu apjomu samazinājumu Rīgas un Ventspils ostā.
Perspektīvs tranzītpārvadājumu jomā ir Baltkrievijas virziens, kur šobrīd Ķīna attīsta savu loģistikas parku Lielais akmens. Lai arī Baltkrievijai ģeogrāfiski tuvāka ir Klaipēdas osta, tās dziļums nespēj nodrošināt lielo kuģu apkalpošanu, kas ir Rīgas un Ventspils ostu priekšrocība. Arī kravu pārvadājuma jaudas pa dzelzceļu Baltkrievijas virzienā ir ar pietiekamu rezervi. Tāpēc jācer, ka nākotnē starpvalstu politiskais saspīlējums mazināsies un tautsaimniecības attīstībai svarīgi projekti netiks apdraudēti. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 26.04.2017.
Lai gan Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrauts par 8,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, iepriekšējos gados vērojamais apjomu kritums vēl ir jākompensē. Tāpēc svarīgi ir ne tikai analizēt krituma iemeslus, bet arī izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju kravu apjoma stabilizācijai un pieaugumam.
Ostu apjomu kritumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Eiropas Savienības un Krievijas ekonomiskās sankcijas. Otrkārt, gan naftas produktus, gan ogles Krievija ir centusies novirzīt uz savām ostām. Par labu Latvijai runā fakts, ka Krievijas ostu kapacitāte ir nepietiekama pilnīgai šo kravu novirzīšanai no Baltijas valstīm. Turklāt Krievijas ostās ir apgrūtināta ziemas navigācija, kas būtiski ietekmē šo kravu savlaicīgu piegādi. Tomēr ilgtermiņā jārēķinās ar šo kravu grupu apjomu samazinājumu Latvijas ostās. To parāda arī negatīvās tendences Igaunijas ostās, kur Krievijas kravu tranzīts nemitīgi samazinās un ogles vairs netiek pārkrautas vispār.
Kopumā Latvijas ostās 2016. gadā pārkrauto ogļu apjomi samazinājās arī globālo tendenču ietekmē, jo pasaulē ogļu cenas kritās. Tikai pērnā gada pēdējā ceturksnī ogļu cena pasaules biržās sāka pieaugt, kas palielināja ogļu pārvadājumu apjomus.
Lai kompensētu globālo un ģeopolitisko pārmaiņu radītās sekas, Latvijai ir jāstrādā pie vienotā tranzīta koridora un vienota tarifa izveides un piedāvājuma. Svarīgi arī palielināt kravu diversifikāciju, taču to var būtiski ietekmēt saspīlētā politiskā situācija.
Svarīga ir Ķīnas kravu piesaiste Latvijas tranzīta koridoram, kas ļautu kļūt par jaunā Zīda ceļa sastāvdaļu. Pagājušā gada beigās jau sagaidījām arī pirmo konteinervilcienu no Ķīnas. Jācer, ka visas ieinteresētās puses izdarīs pozitīvus secinājumus, tad tranzītkravu apjomi no Ķīnas palielināsies un daļēji spēs kompensēt tranzītkravu apjomu samazinājumu Rīgas un Ventspils ostā.
Perspektīvs tranzītpārvadājumu jomā ir Baltkrievijas virziens, kur šobrīd Ķīna attīsta savu loģistikas parku Lielais akmens. Lai arī Baltkrievijai ģeogrāfiski tuvāka ir Klaipēdas osta, tās dziļums nespēj nodrošināt lielo kuģu apkalpošanu, kas ir Rīgas un Ventspils ostu priekšrocība. Arī kravu pārvadājuma jaudas pa dzelzceļu Baltkrievijas virzienā ir ar pietiekamu rezervi. Tāpēc jācer, ka nākotnē starpvalstu politiskais saspīlējums mazināsies un tautsaimniecības attīstībai svarīgi projekti netiks apdraudēti. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 26.04.2017.
