Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

Statistikas dati liecina, ka mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieaug. Kaut gan demogrāfiskā situācija neiepriecina un konkurence mazumtirdzniecībā ar katru gadu saasinās, tirdzniecības centri lepojas ar apmeklētāju skaita un vidējā pirkuma summas pozitīvu dinamiku. Izaugsme tiek skaidrota gan ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, gan veiksmīgām mārketinga aktivitātēm. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka, neraugoties uz interneta tirdzniecības straujo attīstību, veikalu apmeklēšana Latvijā joprojām ir viena no iecienītākajām iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas nodarbēm. Vai tas ir tikai un vienīgi «labs mārketings» - pārdomāts pozicionējums un konkurētspējīgs piedāvājums?

Mūsdienu sabiedrībā, kas orientēta uz materiālās labklājības palielināšanu, sociālo salīdzināšanu un noteiktu patēriņa standartu sasniegšanu, patērētāju uzvedībai ir specifiska motivācija. Tā ietver gan personiskos, gan sociālos motīvus, kuri virza cilvēku kā patērētāju uzvedību mazumtirdzniecības vidē. Personiskie motīvi saistīti ar konkrētām sociālām lomām, un pirkumu šajā gadījumā nevirza vajadzība pēc konkrētā produkta, bet gan nepieciešamība pēc pirkšanas procesa kā tāda. Veikalu vide cilvēkam nodrošina visdažādākos iespaidus, balstoties uz t.s. sensoro stimulēšanu un aktivizējot visus maņu orgānus. Šeit var visu aptaustīt, redzēt, dzirdēt, pasmaržot un pat nogaršot.  Savukārt veikalu apmeklēšanas sociālos motīvus nosaka cilvēku sabiedriskās socializācijas un savstarpējās komunikācijas aspekti. Tirdzniecības vietas jau vēsturiski veidojušās kā sabiedriskās dzīves centri. Turklāt veikalu vidē iespējams gan izjust piederību kādai noteiktai sabiedrības grupai, piemēram, ar lojalitātes programmu un lojālo klientu priekšrocību starpniecību, gan arī apgūt patēriņa uzvedības orientierus no t.s. etalona grupām - cilvēkiem, kurus indivīds varētu izmantot kā paraugus vai identificēties ar tiem. Daudziem pievilcīgs šķiet klientu apkalpošanas process - par potenciālo pircēju apkalpojošais personāls interesējas, mēģina izzināt viņa vēlmes un prasības, izsaka viņam piedāvājumus u.tml. Klienta statuss veikalā paredz nedalītu uzmanības un cieņas izrādīšanu, kuru citā situācijā ārpus veikala cilvēks var arī nesaņemt. Neapšaubāmi t.s. fiziskajai veikalu videi nopietns izaicinājums ir straujā patērētāju tiešsaistes iepirkšanās ieradumu attīstība. Taču, ja skatāmies patērētāju uzvedības motivācijas kontekstā, fiziskajai veikalu videi joprojām ir lielākas iespējas dot mūsdienu patērētājam to, ko viņš vēlas.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 5.09.2017.

Share