Mikus Losāns, LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs

Latvijā pašlaik esam situācijā, ka relatīvi viegli ir pieejams finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Piemēram, projekti Atspēriens un Ideju kauss, LU studentu Biznesa inkubatora granti, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla piedāvātās investīcijas. Neaizmirsīsim arī par veiksmīgām privātpersonām un uzņēmējiem, kuri vēlas investēt apņēmīgos uzņēmējdarbības uzsācējos. Tāpat jau drīzumā Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgs 15 milj. eiro vērtus līgumus ar trim jauniem akseleratoriem, kam sekos vēl sēklas un sākuma investīcijas 30 milj. eiro apmērā, kā arī izaugsmes investīcijas vēl 30 milj. eiro. Nerunājot nemaz par vairākiem miljoniem eiro, ko valsts un pašvaldības iegulda, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu, uzņēmumu rašanos un attīstīšanu. Neesot sīkumainiem aprēķinos, varam lēst, ka tuvākā gada laikā jaunuzņēmumu vidē būs pieejami vismaz 100 milj. eiro, kas gaidīs jaunos uzņēmējus. Jau šobrīd potenciālie naudas devēji sastopas ar realitāti - uz konkursiem, grantiem un investīcijām piesakās maz pretendentu un kopējā pieteikumu kvalitāte ir salīdzinoši zema.

Tas nozīmē, ka nepastāv nekādas konkurences, kas ir galvenais uzņēmējdarbības dzinējspēks. Protams, skeptiķi šajā brīdī teiks, ka latviešiem nav uzņēmējdarbības gēna. Tie, kuri vairāk iepazinuši jaunuzņēmumu vides likumus un citu valstu pieredzi, sapratīs, ka uzņēmēji neaug kā sēnes pēc lietus. Visās valstīs, kas lepojas ar lielu jaunuzņēmēju skaitu, tas nav noticis pats no sevis vai tukšā vietā. Ir radīta un mērķtiecīgi attīstīta vide, kas palīdz cilvēkiem kļūt par uzņēmējiem, kuros ir vērts investēt. Tieši kompleksā pieeja ir tā, kas palīdz smelties iedvesmu un attīstīties idejām jaunos biznesa virzienos. Lai arī pašlaik Latvijas jaunuzņēmumu vide piedzīvo izaugsmi, noteikti mēs esam tālu no vēlamā. Cilvēkus, kas apmeklē šos pasākumus, var iedalīt divās daļās - lielākā daļa auditorijas ir jaunieši, kuriem ir maza pieredze biznesā, otra grupa ir pieredzējuši cilvēki, kas jau guvuši profesionālus panākumus, piemēram vadošie banku darbinieki. Pirmajai grupai cilvēku ir zemi ikdienas izdevumi, nav ģimenes un kredītu, tāpēc viņiem uzsākt biznesu ir ļoti «ērti» un «lēti», bet iespēja izveidot kaut ko nozīmīgu un investīciju vērtu ir maza. Savukārt otra grupa cilvēku spēj uzreiz izveidot kaut ko nozīmīgu, bet biznesa uzsākšanas izmaksas, viņuprāt, ir psiholoģiski un finansiāli ļoti augstas. Piemēram, Infogram, Draugiem.lv, Skype, Facebook izveidojuši talantīgi cilvēki, kas guvuši panākumus jau iepriekš. Tāpēc, lai mēs izmantotu vairāk nekā 100 milj. eiro investīcijas gudri, kas sekos tuvākajos gados, valdībai būtu jāveicina jauno uzņēmēju radīšanas pasākumi nozīmīgi aktīvāk un jāveido speciālas programmas, lai pārvilinātu talantīgos un pieredzējušos korporatīvās vides darbiniekus uzņēmējdarbības uzsākšanā. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 19.09.2017.    

Share