Academic Centre
Pēdējā laikā pasaulē vērojami spraigi notikumi tieši starptautiskās tirdzniecības kontekstā, jo virkne notikumu ļauj būtiski pārskatīt pašreizējo sadarbības partneru loku un rada nepieciešamību meklēt jaunus. Piemēram, ES pašlaik ir būtisks tirdzniecības partneru jautājums, jo Krievija aizsāka tirdzniecības embargo 2014. gadā. Savukārt ASV ir paziņojusi par zināmu protekcionisma politiku un jau paspējusi atsaukt savu dalību TPP (Trans-Pacific Partnership). Turklāt, pašlaik ir apstājies darbs pie TTIP (Transatlantic Trade and Investment Partnership), kura rezultātā tiktu noslēgts vērienīgs tirdzniecības līgums starp ASV un ES. Svarīgi pieminēt nesen noslēgtos ES-Kanādas (СЕTA) un ES-Japānas tirdzniecības līgumus. ES interese par Ukrainu ir gana liela, jo runa ir par vairāk nekā 42 milj. iedzīvotāju lielu tirgu. Protams, jāņem vērā tirgus pirktspēja, taču laika gaitā tā noteikti pieaugs. Salīdzinājumam, Ukrainā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 8000 ASV dolāru gadā, bet Latvijā - 27 tūkst. ASV dolāru.
Interesanti ir palūkoties uz ES un Ukrainas līdzšinējo tirdzniecību. ES preču eksports uz Ukrainu pirmskrīzes periodā (līdz 2008. gadam) bija sasniedzis vairāk nekā 25 miljardus eiro, kas krīzes laikā, protams, krietni samazinājās, līdz aptuveni 14 miljardiem eiro.
Un tālāk notikumi risinājās atbilstoši politiskajai situācijai valstī. Latvijai noteikti vajadzētu izmantot savas iespējas. Starptautiskās tirdzniecības teorijas nosaka, ka valstīm plaši jāizmanto ģeogrāfiskās priekšrocības. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijai ir bijusi negatīva preču tirdzniecības bilance ar Ukrainu. Jāteic, ka pēdējos gados tā ir uzlabojusies un 2016. gadā bija līdzīga - gan preču importa, gan eksporta apjoms bija aptuveni 100 milj. eiro. Savukārt ES brīvās tirdzniecības zona paver labākas iespējas sadarbībai, un Latvijai šī iespēja ir jāizmanto.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 19.07.2017.
 un Ukrainas ilgais ceļš uz ciešāku sadarbību. Runa ir par Asociācijas līguma parakstīšanu, kas nepārprotami tiek tulkots kā Ukrainas virzība uz ES. Jau 2013. gadā Ukraina izšķīrās par labu virzībai uz ES, kam sekoja 2014. gada Maidans un attiecību pasliktināšanās ar Krieviju. 2016. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā ES-Ukrainas Brīvās tirdzniecības zona, Krievija Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) pieteica pretenzijas, uzskatot, ka šī zona kaitē tās interesēm, jo Krievija zaudē savu tirgus daļu Ukrainā. Tas tikai vēl vairāk pasliktināja abu valstu attiecības. PTO pieprasīja no ES un Ukrainas paskaidrojumus, taču vienlaikus atgādināja, ka jebkāda veida brīvās tirdzniecības līgumi ir atbalstāmi. ){kind=link}