Sandra Jēkabsone, Edgars Dūms LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un absolvents

Aprites ekonomikas jēdziens pēdējos gados ir piesaistījis pastiprinātu uzmanību. Ne tikai ekonomistu aprindās, bet arī sabiedrībā arvien plašāk tiek runāts par vides problēmām un negatīvajām sekām, ko rada pašreizējā - lineārās ekonomikas - sistēma, kas darbojas pēc principa «iegūt - patērēt - izmest». Aprites ekonomikas idejas kļūst populārākas, jo Eiropas Savienība katru gadu zaudē aptuveni 600 miljonus tonnu materiāla, ko būtu iespējams izmantot atkārtoti.

Šobrīd mājsaimniecības ES vidēji pārstrādā tikai 45% no atkritumiem, atsevišķās valstīs šis rādītājs ir vien nepilni 10%. Šī brīža situācija liek domāt par jaunu ekonomisko sistēmu, kas ļautu resursus izmantot pēc iespējas produktīvāk. Pāreja uz aprites ekonomikas modeli pozitīvi ietekmēs ne tikai sabiedrību jeb patērētājus, bet arī uzņēmējus un pasaules ekonomiku kopumā. Pasaules aprites ekonomikas forumā (WCEF 2017), kas jūnijā notika Helsinkos, tika diskutēts par to, ka aprites ekonomika paver jaunas un nebijušas iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā radīt bagātību un labklājību, kā arī sasniegt vērienīgos ANO tūkstošgades mērķus. Ja pasaule pārietu uz aprites ekonomikas modeli, būtu iespējams samazināt ražošanas izmaksas un palielināt IKP. Tā kā aprites ekonomikas pamatā ir ciklveida procesi, tiktu sasniegti būtiski izejvielu ietaupījumi, kas palīdzētu novērst izejvielu cenu svārstības, kā arī ierobežot piegādes riskus. Kaut arī aprites ekonomikas modelim ir liels potenciāls, kā arī iespējas un priekšrocības, ko tas sniedz, pāreju uz jauno modeli bremzē dažādi šķēršļi. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir sabiedrības neziņa par aprites ekonomikas sniegtajām iespējām un pozitīvajām pārmaiņām. Tāpat pāreju bremzē tehnoloģiju ierobežotā pieejamība, kas ļautu augstvērtīgi un pēc iespējas pilnīgāk pārstrādāt šobrīd pasaulē apgrozībā esošos materiālus. Globāli pāreju uz aprites ekonomikas modeli negatīvi ietekmē arī dažādi juridiskie un institucionālie šķēršļi. Šobrīd nepastāv skaidras vadlīnijas, pēc kurām būtu jāvadās pasaules valstīm, kā arī uzņēmumiem, lai pēc iespējas veiksmīgāk un ātrāk veiktu pāreju. Tomēr ir vērts pieminēt pozitīvas pārmaiņas Eiropā, jo Eiropas Komisija 2015. gadā ir izstrādājusi Aprites ekonomikas paketi, kurā ir uzskaitītas noteiktas darbības, kuras dalībvalstīm ir jācenšas izpildīt līdz 2030. gadam. Nenoliedzami, ka aprites ekonomikai ir potenciāls un šobrīd ir īstais brīdis, lai šo potenciālu izmantotu. Taču jāatzīst, ka pāreju uz aprites ekonomiku var īstenot tikai, darbojoties kopā pēc vienotas sistēmas.  Publicēts laikrakstā ""Dienas Bizness" 17.07.2017.

Share