Doktora zinātnisko grādu vadībzinātnē ieguvusi Barbara Luīze Šarrere

Tēma – „Darbinieku ētisko izvēļu kritēriji Vācijas, Austrijas un Ķīnas uzņēmumos” Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība. Darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec., asociētā profesore Džineta Dimante Recenzenti: 1) Andrejs Cekuls, Dr.sc.admin., asoc. prof., Latvijas Universitāte 2) Ieva Brence, Dr.sc.admin., asoc. prof., RISEBA 3) Valdone Darškuviene, Dr.oec., prof., Vytautas Magnus University (Lietuva) Pēdējos gados ir novērots daudz skandālu starptautiskos uzņēmumos, un visus šos skandālus izraisījusi atsevišķu darbinieku neētiskā rīcība. Ja uzņēmumi globalizē savu biznesu, tad tas attiecas ne tikai uz iespēju internacionalizēšanu, tas attiecas arī uz biznesa risku internacionalizēšanu un gandrīz nekontrolējamu draudu klāstu. Mūsdienās bez robežām darbojas ne tikai bizness – tas pats ir attiecināms uz globālā darbaspēka pārstāvju individuālajām neētiskajām izvēlēm. Lai pievērstos šiem pieaugošajiem globālajiem riskiem, uzņēmumi izveido un īsteno iekšējās atbilstības programmas, piemēram, rīcības kodeksus ne tikai galvenajā uzņēmumā, bet arī ārvalstu filiālēs. No otras puses arvien skaidrāk var novērot, ka atbilstības kodekss noteikti nav garantija, ka darbavietā tiks novērsta atsevišķu indivīdu neētiska rīcība. Dažādu kultūru ietekmes izpratne uz darbinieku (ne-)ētiskajām izvēlēm un rezultātā šo atšķirību integrēšana uzņēmumu atbilstības politikā starptautiskiem uzņēmumiem nozīmē būtiskus izaicinājumus. Plašais literatūras apskats sniedz pierādījumus tam, ka lielāka uzmanība jāpievērš starptautiskās biznesa ētikas pētījumiem attiecībā uz dažādām personāla grupām, kā arī situatīvajiem faktoriem, kuri ietekmē indivīdu ētikas lēmumu pieņemšanu darbavietā. Autores mērķis ir īstenot šīs izpētes iniciatīvas. Šī promocijas darba mērķis ir izzināt rakstiski izklāstītu atbilstības noteikumu, kā arī ar etniskās izcelsmes un ar dzimumu saistīto atšķirību ietekmi uz darba ņēmēju (ne-)ētiskajām biznesa izvēlēm Vācijas, Austrijas un Ķīnas korporatīvajā vidē. Lai sasniegtu šo mērķi, autore izstrādājusi un pārbaudījusi jaunu teorētisko modeli darbinieku (ne-)ētisko izvēļu attēlošanai, izpētot indivīdu morāles izpratnes, kā arī sociāli līdzvērtīgo partneru un vadītāju ietekmi uz darbinieku ar ētiku saistīto lēmumu pieņemšanas procesu darbavietā. Šī promocijas darba konkrētie unikālie aspekti ir tā starpkultūru konteksts, kā arī gan rietumu, gan ķīniešu vadības teorijas pētniecības konstruktu izmantošana šajā jaunizstrādātajā teorētiskajā modelī. Empīriskie dati ir savākti 421 vācu, austriešu un ķīniešu darbinieku aptaujā un intervējot piecus ekspertus attiecībā uz aptaujas rezultātu novērtējumu. Rezultāti apstiprinājuši un attīstījuši tālāk agrāko pētījumu rezultātus starptautiskās biznesa ētikas jomā. Pētījuma rezultāti liecina, ka sociālajiem tīkliem un kontaktiem ar sociāli līdzvērtīgiem partneriem pat ir vislielākā ietekme uz darbinieku biznesa ētiskajām izvēlēm, jo īpaši Ķīnā. Turklāt darbinieku etniskā izcelsme, dzimums, kā arī pats atbilstības kodeksa esamības fakts ietekmē darbinieku vēlmi ievērot šāda rīcības kodeksa prasības. Ņemot vērā, ka autores pieeja, apvienojot Rietumeiropas un Ķīnas vadības teorijas konstruktus šajā pētījumā, ir izrādījusies veiksmīga, nākotnē ir ieteicams akadēmiskajos pētījumos izmantot arī šo pieeju un šo jaunizstrādāto teorētisko modeli. Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.