Ivita Faituša, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Dienas Bizness, 6.06.2017.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pie jaunās reformas idejas «strādā» jau vairāk nekā pusotru gadu. Nepieciešamība noteikt pašvaldību sadarbības teritorijas radusies dabiski, gan veidojot vienotu valsts civilās aizsardzības sistēmu, gan reformējot un veidojot jaunu nodokļu, izglītības un veselības politiku, kurās pašvaldībām ir nozīmīga loma.

VARAM piedāvātais projekts paredz izveidot 29 pašvaldību sadarbības teritorijas, kas ļautu realizēt iepriekš minētos pakalpojumus vienkopus katras pašvaldību teritorijas centrā. Tādējādi pašvaldības atgrieztos pie «vecās rajonu sistēmas». Tas pašvaldības, kas līdz šim baudījušas lielu brīvību, rada bažīgas.  Piekrītu ministrijas viedoklim, ka mazās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir neatbilstošs (kopumā dzīvo 11% valsts iedzīvotāju), nepietiekamo ieņēmumu dēļ nespēj veikt racionālu un efektīvu pārvaldi un īstenot visas tai uzticētās funkcijas. Pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis, lai pieņemtu uz attīstību orientētus lēmumus par publisko pakalpojumu organizāciju un nodrošināšanu.  Ja VARAM apkopotos datus analizē no samērīguma viedokļa, tad administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju vidēji trīs gadu laikā dažādos novados ir dramatiski atšķirīgas. Piemēram, mazā novadā (iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija nedaudz virs 5000) tās ir 201,3 eiro, bet salīdzinoši lielā novadā (iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija gandrīz 23 000) - 21,9 eiro uz vienu iedzīvotāju.  Konkrētu plānu jaunam reģionu dalījumam VARAM sola sagatavot uz septembri, kaut gan iepriekš tika plānots, ka tas tiks prezentēts jau šī gada pavasarī. Reforma pati par sevi rada zināmas šaubas, taču pārmaiņas noteikti ir nepieciešamas, jo 2017.gada sākumā veiktās Valsts kontroles revīzijā par pašvaldību administratīvo resursu produktīvu un ekonomisku izlietojumu konstatētas virkne neproduktīvu darbību - lieku dokumentu sagatavošanu, drukāšanu, pavairošanu, apriti un uzglabāšanu, nepilnvērtīgu pašvaldību rīcībā esošo informācijas sistēmu izmantošanu. Valsts kontroles revidenti aprēķinājuši, ka kādā no novadiem veidojas vismaz četru grāmatvedības darbinieku slodžu rezerve un potenciālais ietaupījums gadā varētu būt vismaz 43 tūkst. eiro.  Manuprāt, te parādās iespēja pašvaldībā vai centralizēti sadarbības teritorijā nodarbināt iekšējos auditorus, kas varētu uzsākt un pakāpeniski sakārtot iekšējās kontroles procesus.  Publicēts laikrasktā "Dienas Bizness" 6.06.2017.

Share