Academic Centre
Iemesli šim paziņojumam varētu būt dažādi: Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja, neveiksmīgas veikalu tīkla mārketinga aktivitātes, neizdevīgs novietojums. Iespējams, vienkārši konkurenti visos parametros ir objektīvi labāki.
Konkurence mazumtirdzniecības jomā Latvijā, šķiet, ir gana liela, jo izvēle mums ir pietiekami plaša. Tajā pašā laikā tirgus koncentrācijas pakāpe ir augsta, jo RIMI un Maxima pēc Konkurences padomes 2015.gada ziņojuma aplēsēm sastāda 30-40% tirgus daļas pēc apgrozījuma katrai. Arī nelieli Herfindāla-Hiršmana indeksa aprēķini apliecina augstu tirgus koncentrāciju. Prisma tirgus daļa pēc apgrozījuma bija 1-5 % robežās, ņemot vērā veikalu skaitu. Kas Prismai traucēja veiksmīgi darboties? Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā kopš 2010.gada ir ar pozitīvu tendenci, tātad tērējam aizvien vairāk. Piemēram, mazumtirdzniecības pārtikas veikalos jau kopš 2014. gada vidus apgrozījums mēnesī nav mazāks par 200 milj. eiro. Tas, protams, ir rādītājs, kas var atspoguļot gan cenu kāpumu (inflāciju), gan patērētāju preferenču maiņu, atļaujoties labākas un dārgākas preces vai arī vienkārši patērējot vairāk. Eiropas Komisijas Patērētāju pārliecības indikators (Consumer confidence indicator) ir ar pozitīvu tendenci jau kopš 2013.gada. Visi šie apstākļi liek domāt, ka Latvijā ir pietiekama pirktspēja, kas liek sarosīties daudziem jauniem tirgus dalībniekiem. Šķiet, ka spilgtākais pēdējā laika piemērs ir IKEA, kas savulaik paziņoja, ka nekad neienāks Latvijas tirgū. Šis paziņojums bija ap 2011.gadu, kad vēl valdīja pēckrīzes noskaņojums un atsevišķu tirgus dalībnieku neveiksmes neiedrošināja uzsākt biznesu Latvijā. Piemēram, igauņu Selver slēdza sešus veikalus un pameta Latvijas tirgu 2009.gadā. Situācija ekonomikā mainās, un līdz ar patēriņa pieaugumu un patērētāju pārliecības uzlabošanos IKEA savus plānus ir mainījis un ir ļoti pārliecināts par Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, šogad paziņojot par jauna veikala atvēršanu Latvijā.
Tas nozīmē, ka Prisma likstas nav īsti saistītas ar patērētāju pirktspēju. Iemesli ir meklējami paša veikalu tīkla piedāvājumā, izvietojumā un mārketinga aktivitātēs. Viens gan ir skaidrs, ka, Prismai aizejot no tirgus, noteikti palielināsies tirgus koncentrācijas pakāpe, kas neizbēgami novedīs pie mazākas konkurences un cenu kāpuma. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 09.05.2017.
Konkurence mazumtirdzniecības jomā Latvijā, šķiet, ir gana liela, jo izvēle mums ir pietiekami plaša. Tajā pašā laikā tirgus koncentrācijas pakāpe ir augsta, jo RIMI un Maxima pēc Konkurences padomes 2015.gada ziņojuma aplēsēm sastāda 30-40% tirgus daļas pēc apgrozījuma katrai. Arī nelieli Herfindāla-Hiršmana indeksa aprēķini apliecina augstu tirgus koncentrāciju. Prisma tirgus daļa pēc apgrozījuma bija 1-5 % robežās, ņemot vērā veikalu skaitu. Kas Prismai traucēja veiksmīgi darboties? Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā kopš 2010.gada ir ar pozitīvu tendenci, tātad tērējam aizvien vairāk. Piemēram, mazumtirdzniecības pārtikas veikalos jau kopš 2014. gada vidus apgrozījums mēnesī nav mazāks par 200 milj. eiro. Tas, protams, ir rādītājs, kas var atspoguļot gan cenu kāpumu (inflāciju), gan patērētāju preferenču maiņu, atļaujoties labākas un dārgākas preces vai arī vienkārši patērējot vairāk. Eiropas Komisijas Patērētāju pārliecības indikators (Consumer confidence indicator) ir ar pozitīvu tendenci jau kopš 2013.gada. Visi šie apstākļi liek domāt, ka Latvijā ir pietiekama pirktspēja, kas liek sarosīties daudziem jauniem tirgus dalībniekiem. Šķiet, ka spilgtākais pēdējā laika piemērs ir IKEA, kas savulaik paziņoja, ka nekad neienāks Latvijas tirgū. Šis paziņojums bija ap 2011.gadu, kad vēl valdīja pēckrīzes noskaņojums un atsevišķu tirgus dalībnieku neveiksmes neiedrošināja uzsākt biznesu Latvijā. Piemēram, igauņu Selver slēdza sešus veikalus un pameta Latvijas tirgu 2009.gadā. Situācija ekonomikā mainās, un līdz ar patēriņa pieaugumu un patērētāju pārliecības uzlabošanos IKEA savus plānus ir mainījis un ir ļoti pārliecināts par Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, šogad paziņojot par jauna veikala atvēršanu Latvijā.
Tas nozīmē, ka Prisma likstas nav īsti saistītas ar patērētāju pirktspēju. Iemesli ir meklējami paša veikalu tīkla piedāvājumā, izvietojumā un mārketinga aktivitātēs. Viens gan ir skaidrs, ka, Prismai aizejot no tirgus, noteikti palielināsies tirgus koncentrācijas pakāpe, kas neizbēgami novedīs pie mazākas konkurences un cenu kāpuma. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 09.05.2017.
