Rita Freimane, Kristīne Rozīte, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores

Jau daudzu gadu garumā inovācijas tiek atzītas par vienu no nozīmīgākajiem valsts ekonomikas attīstību veicinošiem faktoriem, uzsverot to lomu nacionālās konkurētspējas veicināšanā un ekonomikas izaugsmē. Bet kā ar mikro līmeni un atbilstošas vides veidošanu?

Pašmāju biznesa veiksmes stāstiem ir kas kopīgs - visiem ir izdevies atrast veidu, kā lietas darīt savādāk, kā radīt ko atšķirīgu, būt inovatīviem. Un te mēs nerunājam tikai par fundamentālām inovācijām, kas rodas laboratorijās un pētnieku darba rezultātā, bet bieži vien inovatīvu pieeju jau ierastiem produktiem un pakalpojumiem. Arī saskaņā ar OECD izstrādātajām vadlīnijām inovācijas ir jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (preču vai pakalpojumu), jaunu procesu, jaunu mārketinga metožu vai jaunu organizatorisku metožu ieviešana biznesā, organizācijā vai ārējās attiecībās. Pēc šīs definīcijas ir skaidrs, ka mūsdienās inovācijām ir daudz plašāka realizācija, piemēram, biznesa modeļu inovēšana. Tāpēc dažādas starptautiskas organizācijas visā pasaulē īsteno inovāciju vides pētījumus, nosakot, cik attiecīgās valsts ir labvēlīga jaunu ideju dzimšanai un realizācijai. Jau desmit gadus tiek publicēts Global Innovation Index, kurā Eiropas Komisijas uzdevumā tiek vērtēti katras valsts sniegumi šajā jomā. Latvijas sniegums tiek atzīts kā viduvējs, aicinot vērst uzmanību uz līdz šim neizmatotajām iespējām.  Jaunākajā European Innovation Scoreboard 2017 pētījumā kā Latvijas inovatīvās sistēmas stiprās puses tiek minētas inovācijām draudzīga vide (platjoslas interneta pieejamība), cilvēkresursu faktors (liela iedzīvotāju daļa, kam ir vismaz vidējā izglītība) un nodarbinātības ietekme (nodarbināto skaits strauji augošos uzņēmumos). Turpretim vājās puses - inovatoru trūkums mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, atraktīvu pētījumu sistēmu neesamība, sadarbības trūkums starp uzņēmumiem.  Kā veicināt inovāciju vides attīstību Latvijā? Noteikti nepieciešams, bet ne pietiekams, nosacījums ir novirzīt vairāk naudas izpētei un attīstībai. Latvijā pētniecībai un attīstībai joprojām tērējam mazāk par vienu procentu no IKP. Svarīgi veicināt lietišķās pētniecības izdevumu pieaugumu tieši uzņēmējdarbības sektorā. Piemēram, valsts var motivēt uzņēmumus ieguldīt inovācijas, piešķirot nodokļu atlaides par investīcijām pētījumos un attīstībā. Inovatīvās pieejas Latvijā var ienest arī ārvalstu kompānijas.  Skatoties uz mūsu kaimiņu - igauņu, somu un zviedru panākumiem, jāsecina, ka lielā mērā tās balstās uz veiksmīgu uzņēmumu un akadēmisko speciālistu sadarbību, kas izpaužas jaunu inovatīvu produktu radīšanā, pārdošanā un eksportēšanā, kā arī jaunu un labāku darba vietu radīšanā.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 15.09.2017.

Share