Academic Centre
Latvijas augstākās izglītības iestāžu mācībspēku un studentu neizpratni izsauca kopējā IZM vērtējuma tendence – palielināt „slikto” programmu skaitu. Visas LU EVF Ekonomikas nozares studiju programmas arī nonākušas zemākā grupā nekā iepriekš.
Lai izprastu radušos situāciju, svarīgi iepazīties ar IZM informatīvo materiālu „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)” (detalizēta informācija docs.google.com/file/d/0B70DGVwGmWM2Y0FQVWdzVmx3SDQ/edit )
Šeit minēsim tikai galvenos momentus. Metodoloģijas pamatā ņemti ESF projekta ekspertu sniegtie novērtējumi (4 punkti – teicams vērtējums, var būt nenozīmīgas nepilnības; 3- labs vērtējums, var būt nebūtiskas nepilnības; 2 – apmierinošs vērtējums, vērojami būtiski trūkumi; 1 – neapmierinošs vērtējums) par katru programmu 62 kritērijos attiecībā uz kvalitāti, resursiem, ilgtspēju un sadarbību/ pārklāšanos. Šeit jāpiebilst, ka ekspertu izliktie punkti bija tikai atsevišķa kritērija izpildes līmeņa vērtējums, kas nebija paredzēts summēšanai vai citām matemātiskām darbībām, taču to neņēma vērā IZM, mākslīgi radot formulu ekspertu vērtējumu pārrēķināšanai koeficientos. 62 ESF projekta kritēriji tika sadalīti pamata kritērijos (10 profesionālām, 17 akadēmiskām programmām) un fona kritērijos (pārējie), ar formulas palīdzību nosakot, ka pamata kritēriji veido pusi no jauniegūtā koeficienta vērtības. Tātad izšķiroša loma šeit ir tieši pamatkritēriju atlasei un atbilstībai studiju programmas specifikai. Apšaubāmi, vai tik neliela daļa un visiem vienādi pamatkritēriji var nodrošināt gandrīz 900 studiju programmu kvalitātes un ilgtspējas līmeni. Aprēķināto koeficientu vērtības noteica, vai programma iekļūst kvalitatīvo programmu (A) grupā, vai pieskaitāma pie tādām, kam nepieciešami uzlabojumi (B grupa), vai arī to pastāvēšana ir apšaubāma (C grupa). Tieši tāpat kā izmantoto formulu nepieciešamība, arī koeficientu intervālu sadalījums pa A,B un C grupām metodoloģijā nav pamatots.
Tātad atliek tikai nedaudz pabīdīt katras grupas intervālu robežas, lai programmu sadalījums jau būtu citāds!
Publiskajā telpā jau ir izskanējuši dažādi viedokļi, tādēļ, pievienojoties masu mēdijos izteiktajiem LU rektora prof. M.Auziņa, prof. J.Vētras, prof. M.Hazāna, A.Prikuļa viedokļiem un pamatotai kritikai par IZM „alternatīvo” studiju programmu sadalījumu trīs grupās, LU EVF Ekonomikas Studiju programmu padome piekrīt galvenajiem minēto autoru argumentiem un secinājumiem.
M.Auziņš LU rektors www.lu.lv/zinas/t/10404/
M. Hazans, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks, www.delfi.lv/news/comment/comment/mihails-hazans-izm-vertejums-nekorekta-metodologija-un-parkapti-godigas-konkurences-pamatprincipi.d).
J. Vētra, AIP priekšsēdētājs,
www.aip.lv/ESF_projekts_publ_35
A.Prikulis, blogi.lu.lv/albertsp/par-pienemumiem-uz-kuriem-balstas-izm-alternativais-studiju-programmu-izvertejums/)
Analizējot radušos situāciju, LU EVF Ekonomikas Studiju programmu padome konstatē, ka IZM informatīvajā materiālā „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)”, saskatāms teorētiskā un metodoloģiskā pamatojuma trūkums un faktu kļūdas:
1. Studiju programmu pārdalīšana grupās, kas atšķirīgas no AIP projekta rezultātiem, panākta, izmantojot nepamatotu un tendenciozi konstruētu metodiku. IZM alternatīvā vērtējuma kritēriju atlase neatspoguļo studiju programmu kvalitāti. Piemēram, kritērijs K18 Par iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu atbilstoši ENQA izstrādāto Eiropas standartu un vadlīniju kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ESG) prasībām nav iekļauts alternatīvā vērtējuma pamatkritēriju grupā.
2. IZM vēlēšanās ieviest "kvantitatīvo taisnīgumu" un radīt mākslīgi veidotu studiju programmu (un arī augstskolu!) ranžētu rindu, nav spējusi saglabāt studiju kvalitātes novērtēšanas ideju. Galvenais trūkums - nav izmantotas kvalitatīvās analīzes metodes.
3. Latvijas augstskolu Ekonomikas nozares studiju programmas ESF projekta ietvaros vērtēja dažādas starptautisko ekspertu komisijas ar atšķirīgu sociālekonomisko pieredzi par Latvijas izglītības attīstību. Rezultātā dažādu ekspertu grupu novērtējumi nav savstarpēji salīdzināmi, bet tas netika ņemts vērā IZM alternatīvajā studiju programmu sadalījumā.
4. Vairāki starptautisko ekspertu ieteikumi jau tika ņemti vērā LU Ekonomikas nozares studiju programmu īstenošanā, tādejādi IZM alternatīvais vērtējums balstās uz datiem, kas neatbilst pašreizējai situācijai.
5. IZM informatīvajā materiālā ir pieļauta rupja kļūda, nepareizi aprēķinot alternatīvo vērtējumu (K) studiju programmām Finanšu menedžments un Finanšu sektora vadība.
Šāda nekvalitatīva un nepilnīga informācija nevar kalpot par drošu pamatu korektu analītisku gala secinājumu ieviešanai.
LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas studiju programmu padome uzskata, ka IZM alternatīvais studiju programmu vērtējums ir jāatceļ kā metodoloģiski nepareizs un Latvijas augstāko izglītību diskreditējošs.
LU Ekonomikas studiju programmu padome