Ieva Aizsila LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektore Foto: Liene Bērziņa

Latvijā aktuāls ir jautājums, vai uzņēmumu vadība pievērš pietiekamu uzmanību uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai? Vai uzņēmumos ir noteiktas risku novērtēšanas procedūras, kas savlaicīgi signalizē par nopietnām problēmām un nespēju nodrošināt veiksmīgu uzņēmuma darbību? Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka viens no finanšu pārskatu sagatavošanas mērķiem ir nodrošināt uzņēmuma darbības turpināšanu. Uzņēmuma finanšu pārskatā ietvertais likviditātes riska novērtējums ir tieši saistīts ar vadības ziņojumu. Uzņēmums turpina darbību, ja tiek uzskatīts, ka tas spēj samaksāt savus parādus. Bieži vien uzņēmuma darbības turpināšana tiek jaukta ar uzņēmuma maksātspēju.

Abiem jēdzieniem tomēr ir atšķirīga nozīme, uzņēmuma maksātspēju iespējams novērtēt, veicot dažādus matemātiskus aprēķinus un pielietojot vairākus prognozēšanas modeļus, bet darbības turpināšanas izvērtēšanai ir nepieciešama lielāka uzņēmuma vadības iesaiste. Uzņēmuma vadībai izstrādājot biznesa plānus, ir jāvērtē visa veida riski, paredzot nepieciešamības gadījumā piesaistīt, piemēram, nodokļu konsultantus, juristus un revidentus. Uzņēmuma vadības pienākums ir ieguldītājiem savlaicīgi paziņot, vai uzņēmums darbosies arī turpmāk. Ne tikai nodokļu un debitoru parādi ir nozīmīgs risks uzņēmuma darbības turpināšanai. Arī dažādi izaicinoši ekonomiskie apstākļi var radīt nenoteiktību un ietekmēt uzņēmuma darbību, piemēram, finanšu pieejamība, banku aizdevumu nosacījumi un negatīva naudas plūsma. Uzņēmuma vadība bieži vien par uzņēmuma darbību domā finanšu pārskata perioda beigās. Bet atbilstības analīze ir jāveic arī visā darbības periodā, jo tikai tad ir iespējams laicīgi reaģēt uz riskiem. Tāpēc nodrošinot saimnieciskās un finanšu prognozes, uzņēmuma vadībai ir svarīgi saprast, ka sarežģītu vai nenoteiktu tirgus apstākļu ietekme prasa rūpīgu novērtējumu. Lai identificētu darbības turpināšanas riskus un novērtētu to iespējamo ietekmi, nepieciešams iekšējos procesos ietvert virkni procedūras: atjaunināt naudas plūsmas prognozes un sagatavot un analizēt budžetus; novērtēt un pārvaldīt aizņēmuma atmaksu; aktualizēt finanšu risku pārvaldības procesus; identificēt pēc pārskata gada beigām jaunu un būtisku sadarbību iespējamību u.c. Savukārt finanšu pārskatu lietotājiem, vērtējot tajā ietverto informāciju, jānovērtē un jāpievērš uzmanība vai pastāv būtiska nenoteiktība, kas rada būtiskas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt pastāvīgu darbību, un vai darbības turpināšanas principa izmantošana vispār ir piemērota. Mūsdienās ir ļoti svarīgi ievērot tirdzniecības komunikācijas pamatprincipu - pasniedziet labās ziņas ātri, bet sliktās ziņas - ātrāk.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 11.10.2017.

Share