Ivita Faituša, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

Reti kurš uzņēmums, biedrība vai fonds pasaulē un arī Latvijā var iztikt bez grāmatveža, vai tā būtu grāmatvedība kā struktūrvienība vai grāmatvedības ārpakalpojums. Latvijā likums par grāmatvedību nosaka, ka uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likuma prasībām. 1. jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas nosaka, ka uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona - fiziska persona ar atbilstošu kvalifikāciju un kompetenci vai ārpakalpojumu grāmatvedis. Lai cik kompetents un izglītots, arī grāmatvedis nav pasargāts no kļūdas riska. Turklāt grāmatvedībā kļūdu labošana var būt arī «nesāpīga», ja tas tiek darīts savlaicīgi. Protams, neviens nav pasargāts no neparedzētām situācijām.

Līdz ar grozījumiem spēkā stājas jau labu laiku diskutētā iecere, ka ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro. Grāmatvežiem, kas strādā algotu darbu, nekas nemainās, taču ārpakalpojuma sniedzējiem ir jārēķinās ar papildus izmaksām, kas pie minimālā atbildības limita uzņēmumam ar diviem darbiniekiem ir 38-76 eiro gadā, ar pašrisku 100 eiro. Izskatot trīs dažādus piedāvājumus, apdrošinātāju kritēriji atšķiras, taču visos gadījumos grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam apdrošināšanas pieteikumā ir jāsniedz detalizēta informācija par ieņēmumiem, darbiniekiem un viņu kvalifikāciju. Uzņēmumu skaitu, uz kuriem attiecas obligātā apdrošināšana, ir grūti precīzi noteikt. Kopumā 2017. gada jūnijā Latvijā bija reģistrēts 4091 uzņēmums, to vidū tādi, kas piedāvā tikai nodokļu konsultācijas vai tikai revīzijas pakalpojumus, tāpat ir uzņēmumi, kas nedarbojas, taču no reģistriem nav izslēgti. Tāpēc būtu jāievieš grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju reģistrs, ko varētu uzturēt Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests vai nozares asociācija. Reģistram būtu jāietver dati par grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja dibināšanu, darbiniekiem, finanšu radītājiem u.c, un tas būtu pieejams uzņēmējiem, kas meklē drošus un uzticamus pakalpojuma sniedzējus. Manuprāt, diskutējams ir fakts, vai šī obligātā apdrošināšana ko mainīs gadījumos, kad darbs tāpat kā līdz šim ir pildīts godprātīgi, tāpat kā apdrošināšana «nenostrādās» visos kļūdu gadījumos. Protams, jāpiekrīt, ka tas ir vēl viens solis uz grāmatvedības sistēmas sakārtošanu valstī, jo joprojām ir pietiekami daudz arī negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju.  Publicēts "Dienas Biznesā" 20.06.2017.

Share